[1919. gada 21. martā, Liepājā]
__________________________________________________________

Par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri kritušā pulkveža Kalpaka vietā apstiprinu kopvedi Balodi.

14. martā kopā ar Anglijas priekšstāvi es skatīju Saldū Latviešu atsevišķo bataljonu. Bataljons, izsizdams lielā pārspēkā esošo pretinieku, bija pilnīgi sakāvis visu 2. Latviešu padomju pulku. 11 dienu nemitīgās cīņās ieņemdams vienu vietu pēc otras, bataljons bija iztīrījis zemi no pretinieka vairāk kā 30 verstu garā frontē un, ieņēmis Saldu, gatavojas atkal uz tālākām kaujām. Traģiskos apstākļos zaudējot savu varonīgo komandieri un 3 no saviem vislabākiem biedriem, es redzēju latviešu varoņus nopietnus, bet možus.

Kopvedis Balodis, uzņemdamies grūtos apstākļos bataljona komandēšanu, bija veicis ne tikai savus operatīvos uzdevumus, bet ievērojis arī lielā mērā atsvabināto iedzīvotāju intereses. Lielākos centros drošības un likumības aizsargāšanai ir ierīkotas latviešu kara komandantūras. Par varonīgo un apzinīgo darbu Latvijas atsvabināšanā Latviešu atsevišķam bataljonam visā viņa pilnā sastāvā es vēlreiz atzīmēju savu pateicību.

Par nožēlošanu, jāmin, ka Latviešu zemessargu frontes nodaļas ir apgādātas pilnā mērā tikai ar labu pārtiku. Trūkst veļas, daudziem zābaku un drēbju, trūkst arī tehnisko piederumu, zirgu lietu un daudz sīku priekšmetu. Viņu iegādāšanai no valdības puses ir sperti visi soļi, kādi ir iespējami, un ir cerība, ka drīzā laikā visi trūkumi būs novērsti. Ir arī nepietiekoša sanitārā apgādība - trūkst ārstu, medikamentu un pārsienamo materiālu. Arī šinī ziņā ir sperti soļi.

Ļoti labi ir nostādīta jaunmobilizēto rotu apmācība Rudbāržos un Tāšu-Padurē, kas ir jau devusi krietnus panākumus. Tāšu-Padurē atrodošā rota ir labi apmācīta un gandrīz gatava, lai stātos cīņā kopā ar saviem jau daudz norūdītiem biedriem. Garastāvoklis augstākā mērā teicams.

Pārtika arī šās rezerves rotās ir laba, bet drēbju, apavu trūkst. Nepietiekoši arī nostādīta sanitārā daļa minētās rotās. Par visu minēto trūkumu novēršanu ir jau gādāts.

Pa ceļam apskatīju arī Durbes komandantūru un pārtikas un zirgu barības krājumus, kas atrodas minētā komandanta rīcībā. Labi strādā turpat ierīkotā siena un salmu presētava. Par enerģiju un kārtību izsaku Durbes komandantam virsleitnantam Ozoliņam un Galvenās rekvizīciju komisijas priekšstāvim Filipa kungam dienesta vārdā savu atzinību.

Kopvedi Balodi par nopelniem Latvijas neatkarības cīņā paaugstinu par pulkvedi, skaitot no 14. marta 1919. g.

Sakarā ar izsūtītiem papildinājumiem Latviešu atsevišķo bataljonu pārdēvēju par “Latvijas armijas dienvidu grupu”. Grupai pagaidām pieņemt atsevišķas brigādes organizāciju no kājnieku rotām, sapieru rotas un piekomandētās artilērijas vienības. Brigādes komandēšanu uzdodu pulkvedim Balodim.

Ministrs J. Zālītis

Ģenerālštāba priekšnieka v. kapitāns A. Plensners

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.74, 154.-156.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 6033.f., 1.apr., 104.l., 63.lp. Noraksts.