Izvilkumi no Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (Guillebert de Lannoy) ceļojuma apraksta par Livoniju (15.gadsimta pirmā puse).
_______________________________________________________________

[..] Drīz pēc tam es devos projām no Dancigas Prūsijā, lai ceļotu uz Livonijas zemi (Liufflant), lai piedalītos ziemas kara gājienā (la reise), tā es devos uz Karaļaučiem, kurp bija 33 jūdzes ceļa, un no turienes uz Klaipēdu, kas ir komandantūra pie Mēmeles upes; šī upe ir ļoti plata; un tur ir viena pils, kas ir pēdējā Prūsijas pils pret Žemaitijas (Samette) robežām. [..]

Kad dodas pāri minētajām Strang [sk. Tālāk], tad sākas ceļš pa Žemaitiju; bet labas divpadsmit jūdzes ir neapdzīvoti tuksneši, tur nevar atrast nekādas cilvēku mītņu pēdas; visu laiku jāceļo gar jūras krastu, pie kam jūra paliek pa labi [kļūda: jābūt pa kreisi]; minētais tuksnesis saucas - Lietuvas Strangs (Strang de Letaoeu), lai gan šī zeme ir Žemaitijas daļa. Un tā, tai cauri ceļojot, es nonācu Kurzemē (Corelant), kas pieder Livonijas kungiem, kas to ir iekarojuši Prūsijas kungiem; tā es nonācu kādā pilsētā, vārdā Līva [Liepāja], kas atrodas pie Līvas upes, kas dala Kurzemi no Žemaitijas. Un ir divpadsmit jūdzes no minētās Klaipēdas līdz Līvai.

No Līvas Kurzemē devos uz Rīgu (Righe) Livonijā cauri daudzām pilsētām, pilīm un komandantūrām, kas arī pieder Livonijas kungiem. Pirmā bija Grobiņa (Gurbin), kas ir pils, tad nāca Kuldīga (Guldinghe), kas ir nocietināta pilsēta, tad Kandava (Cando) - pils un citas pilsētas un pilis Kurzemē un Žemaitijā, kas pieder Livonijas kungiem; ceļoju arī cauri daudziem zemgaļu, kuršu un lībju ciemiem (villaiges des Zamegaelz, des Corres et des Lives), tiem katram sava valoda par sevi; divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par Samegalzaru (Tzamegaelzara), un nonācu Rīgā, kas ir osta, pils un nocietināta pilsēta, šīs zemes galvaspilsēta, tur Livonijas mestrs tur savu rezidenci. No Līvas pilsētas Kurzemē līdz šejienei ir 50 jūdzes.

Minētiem kuršiem, lai gan viņi esot dzimuši kā kristītie spaidu kārtā, ir viena sekta, kas pēc nāves liek sevi sadedzināt apbedīšanas vietā, tos sadedzina apģērbtus un izgreznotus ar viņu labākajām rotām kādā tiem tuvākā birzī vai mežā, sārtu tie taisa no tīras ozolu malkas, viņi tic, ka tai gadījumā, kad dūmi kāpj taisni debesis, dvēsele esot glābta, bet, kad tos pūš uz sāniem, dvēselei esot jāiet bojā.

Rīgā es atradu Livonijas mestru, Kurzemes senioru, kas pakļauts Prūsijas mestram un kas toreiz neatradās kara gājienā. Ar minētā mestra palīdzību es uzsāku savas gaitas, lai dotos uz lielo Novgorodu Krievijā. Un es devos pie landmaršala, kas atradās kādā pilsētā, septiņas jūdzes no turienes, blakus kādai pilsētai, vārdā Sigulda (Zeghevalde). No turienes uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (Winde), kas ir komandantūra un pils, un arī Valmierā (Weldemaer), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra, un arī Veisenšteinā (Wislen), kas ir komandantūra un ciems, un no turienes kādā nocietinātā pilsētā, komandantūrā un pilī, kas atrodas uz Krievijas robežas, to sauc par Narvu (Narowe); tai cauri tek upe, vārdā Narva, tā ir plata upe, un no tās pilsēta gūst savu vārdu. Un viņpus upes šīs Livonijas un Krievijas zemes pieder lielās Novgorodas kungiem. Un ir no Rīgas līdz Narvai 80 jūdzes ceļa; šai ceļā atrodami četrējādu valodu ļaudis, proti, lībji, zemgaļi, latvieši un igauņi (les Lives, les Tzamegaelz, les Loches et les Eestes). [..]

Lielās Novgorodas pilsēta ir brīnišķīgi liela pilsēta, kas guļ skaistā ielejā un apņemta lieliem mūriem, tā atrodas zemā vietā, kur ir daudz ūdeņu un purvu, un minētai pilsētai pa vidu cauri tek ļoti liela upe, vārdā Volhova (Wolosco), bet pati pilsēta ir nocietināta ar draudīgiem mūriem, kas taisīti no kokiem un zemes, lai gan torņi ir no akmens. [..]

Tērbatas pilsēta (Drapt) ir ļoti skaista un pienācīgi stipra pilsēta; tur ir arī pils, kas atrodas pie triju upju satekas, un tur ir patstāvīga bīskapija, kas nepieder Livonijas senjoriem.

No turienes devos uz leju pa Livonijas zemi uz Siguldu pie landmaršala, lai dabūtu ceļa grāmatu (saufconduit), un pa ceļam iegriezos Cēsīs un Valmierā, nocietinātās pilsētās, kuras es nemaz šeit nepieminu. [..]

Dodamies no Daugavpils (Dimmeburg) Livonijā, es ienācu Lietuvas karalistē, kādā milzīgā tuksnešainā mežā, un ceļoju divas dienas un divas naktis, neatrodot nevienas cilvēku mītnes; devos pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem, un tā es nonācu vienā no minētā Vitauta pilīm, vārdā Ķēniņpils (Court de Roy). Un ir no Daugavpils Livonijā līdz turienei 15 jūdzes.

No Ķēniņpils devos tālāk cauri daudzām sādžām, pa lieliem ezeriem un mežiem; tad es nonācu Lietuvas galvenajā pilsētā, vārdā Viļņa (Wilne), kur atrodas pils, ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai [?], šai mūrī ir iebūvētas daudzas mājas, šai pilī un nocietinātā vietā parasti uzturas minētais hercogs Vitauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (Wilne). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (bolvercques), kas taisīti mūru veidā.

Trakos (Trancquenne) ir divas pilis, no kurām viena ļoti veca, visa taisīta no koka un pīta žoga, kas apklāts velēnām (de bois et de cloyes de terre plaquees). Šī vecā pils atrodas kāda ezera vienā krastā, bet ar savu otru pusi tā vēršas klajā laukā. Otra pils atrodas cita ezera vidū, aplenkšanas ieroča (canon) šāviena atstatumā no vecās pils. Šī otrā pils ir pilnīgi jauna, taisīta no ķieģeļiem, pēc Francijas parauga.

Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 94.-97.lpp.

Ievietots: 01.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV