|
Dyt
is dat wertlike Recht, dat gesettet is von eynem Hernn Bischope tho
Lyfflande vnnd von den godes Riddern, vnnd von den oldesten lyuen von
dem Bur Recht woe in Lifflande gewonlick tho holden
|
Šīs ir tās laicīgās tiesības, kuras deva Livonijas
bīskaps un Dieva bruņinieki un lībiešu vecākie kā iedzīvotāju
(zemnieku) tiesības, pie kurām parasti turas Livonijā |
1.
|
Vpth erste dem eyn oge
vthgeschlagenn werth Is 20 marck. |
Vispirms, ja izsit aci,
(sods) 20 M. |
2.
|
Eyn voeth aff Is 20
marck. |
Kāja nost, 20 M. |
3.
|
Eyn handt aff Is 20
marck. |
Roka nost, 20 M. |
4.
|
De Dume Is 5 marck. |
Par (rokas) īkšķi 5
mārkas. |
5.
|
De vinger negest dem
dumen Is 5 marck. |
Par pirkstu blakus īkšķim
5 mārkas. |
6.
|
De myddelste vinger Is
4 marck. |
Par vidējo pirkstu 6 mārkas. |
7.
|
De derde vinger Is 3
marck. |
Par trešo pirkstu 3 mārkas. |
8.
|
De laste vinger Is 3
marck. |
Par pēdējo pirkstu 3
mārkas. |
9.
|
Eyn dotschlach Is 40
marck. |
Par nonāvēšanu 40 mārkas. |
10.
|
Sprecket eyn den
andernn an vmb duffte, der angesprokenn wert mach sick des entleggenn mit
synem ede vnnd we em dar ouerbringenn will, de schall em dat ouerbringenn
mit dren bedrauede Mans. |
Ja kādu apvaino zādzībā,
tad apvainotais var attaisnoties ar savu zvērestu. Ja kāds šo (zvērestu)
negrib ievērot, tad viņam savas apvainojums jāpierāda ar trim
krietniem vīriem. |
11.
|
Woe eyner den andern
wundett mit eynem
stek Meste Is 3 marck. |
Kas otru ievaino ar nūju
vai tuteni, tas noziedzas par 3 mārkas. |
12.
|
Wen eyner den anderen
wundett mit eynem swerde Is 1 marck. |
Kas otru ievaino ar
zobenu, noziedzas par vienu mārku. |
13.
|
We den andern wundett
mit eynem Broth meste Is 6 marck. |
Kas otru ievaino ar
maizes nazi, noziedzas par 6 mārkām. |
14.
|
We den andern wundett
mit eynem spete Is 3 marck. |
Kas otru ievaino ar
šķēpu, noziedzas par 3 mārkas. |
15.
|
We den andern wundett
mit eynem Byle Is 1 marck. |
Kas otru ievaino ar
cirvi, noziedzas par vienu mārku. |
16.
|
We eyne Frouwen
becrefftigett, dar se
betuegen khann mitt dren bederuen Mans Is de Halsz. |
Kas izvaro sievieti, ja
viņa to var pierādīt ar trim krietniem vīriem, (zaudē) savu kaklu. |
17.
|
We dem Hern den
Tegedenn stelt Is de Halsz. |
Kas zog savam kungam
desmito tiesu, (zaudē) kaklu. |
18.
|
We des andern Roeth
velth Is 9 marck. |
Kas nolīž otra līdumu,
9 mārkas. |
19.
|
We des andern Mestacker
vmb hakett Is 9 marck. Merke eynen Isslickenn acker by sick tho schatten. |
Kas uzar otra iekoptu tīrumu,
9 mārkas. Atceries, katru lauku atlīdzina atsevišķi. |
20.
|
We eynen Pener tho
eynem velth acker vmb hakett Is 6 marck. |
Kas izar ežas starp
savu (un citu) tīrumu, 6 mārkas. |
21.
|
Schüttet
eyner dem andern Queck vp, werth dat genamenn vth dem Stalle Is 9 marck. |
Ja kāds apķīlā
otram lopus, un pēdējais tos (patvarīgi) aizved no kūts, 9 mārkas. |
22.
|
Und werth dat genamen
vth dem houe Is 6 marck. |
Ja aizved to no sētas,
6 mārkas. |
23.
|
Wen eyn Man dar Queck
von dem acker gebracht hefft, werth dat genamenn vnnd eme entweldigt Is 3
marck. |
Ja kāds apķīlā (svešus)
lopus savā tīrumā un, dzenot (mājā), viņam tos atņem ar varu , 3 mārkas. |
24.
|
Werth dat Queck eme
entweldigt vp dem acker Is vienu mārkuarck. |
Ja lopus viņam atņem
ar varu jau tīrumā, vienu mārku. |
25.
|
Eyne Wunde an dem
antlate Is 6 marck, dat derde der Herschop. |
Par ievainojumu sejā 6
mārkas, un trešā daļa kungam. |
26.
|
Eyn Blaw buthen den
Harenn an dem antlate Is 3 marck. |
Par zilumu sejā ārpus
matiem 3 mārkas. |
27.
|
We den andernn bytt
mach bythen mit 4 tenen. Iszlicke tenen soll he lösenn vor 3 marck, edder men schall se vthslan. |
Ja kāds otram iekož
un pie tam ar 4 zobiem. Katrs zobs jāizpērk ar 3 mārkas vai arī šie
(zobi) viņam jāizsit. |
28.
|
Eyn Bloeth vnder den
kleydernn. Is 3 marck. |
Par asiņojumu zem drēbēm,
3 mārkas. |
29.
|
Eynn Blaw vnder den
kledern. Is vienu mārkuarck. |
Par zilumu zem drēbēm,
vienu mārku. |
30.
|
Eynn Blaw vp dem Houede
Is vienu mārkuarck. |
Par zilumu galvā,
vienu mārku. |
31.
|
De den andern mordett
Is dat Ratt. |
Kas otru noslepkavo (ar
nodomu), (sodāms) ar ratu. |
32.
|
Eyne Touerschkenn soll
men Bernenn. |
Burve sadedzināma. |
33.
|
Eynen Ketter schall men
Bernenn. |
Ķeceri sadedzināt. |
34.
|
De des Hernn Both
vorsytt Is eynn Stupe. |
Kas neizpilda kunga pavēli,
sods - (kauna) stabs. |
35.
|
De
den andern Belucht vnd nicht ouerbringen khan Is eyn Stupe. |
Kas otru apmelo un
nevar pierādīt (savu vārdu patiesību), (kauna) stabs. |
36.
|
We dem andernn helpett
tuegenn, von wundige wegen vnd nicht ouerbringen khan Is vienu mārkuarck.
Idt sy denne, he datt mit synem rechte beholden will, alse sick dat behörett. |
Kas otram palīdz
apliecināt ievainojumu, bet nevar to pierādīt, (maksā) vienu mārku.
Ja vien viņš negrib to apliecināt, izmantojot savas tiesības, kā tas
pienākas. |
37.
|
Allent wat man gyfft
vor wundinge vnnd vor dodtslach dar derde deel Is der Herschop vnd thwe
deele dem Cleger alse Zakewolder. |
No visa, kas jādod par
ievainojumu un nonāvēšanu, trešā daļa (piekrīt) kungam un divas daļas
sūdzētājam kā lietas vedējam. |
38.
|
Wath men betert vor
gewolde edder Richte gudt, dat Hört
der Herschop. |
Kas notiesātam jāmaksā
par (saviem) varas darbiem vai kā tiesas nodeva, tas pieder kungam. |
39.
|
We der Herschop steelt
eyn foder Hoys, Is der Herschop 3 marck. |
Kas nozog kungam vezumu
siena, maksā kungam 3 mārkas. |
40.
|
So manich foder, so
manich 3 marck vnnd schall dat hoy voraff bethalenn. |
Par katru (nozagto)
vezumu 3 mārkas (soda) un bez tam jāsamaksā siens. |
41.
|
We den andern berouet
vp dem wege vp Sesz penninge Is de Halsz. |
Kas aplaupa vīru uz ceļa
par 6 peniņiem, (zaudē) kaklu. |
42.
|
In den stouenn vnnd
kerckenn dergelikenn. |
Istabās un baznīcās
tas pats sods. |
43.
|
Eyn dinck dat eyns
vorrichtett Is, kumpt dat vor de Herschop Is vienu mārkuarck. |
Ja reiz jau izspriesta
lieta nāk otrreiz kunga priekša, (jāmaksā) vienu mārku. |
44.
|
We vnrecht klagett Is
vienu mārkuarck. |
Kas nepatiesi sūdz,
(maksā) vienu mārku. |
45.
|
Entgeyt edder entlöpt
eyn Medeknecht edder Dinst Magett er er tydt vth Is, So Is dat Lhon vorbörth. |
Ja pirms nolīgtā
laika aiziet vai aizbēg algādzis vai kalpone, tad tie zaudē savu algu. |
46.
|
Bricht Einer einem
seinen Hoff Zaun edder seine Porten, edder bricht Er Ihm seine scheide zu
seinem Acker oder Wiesen, dat is 9 Marck landguth.[1] |
Ja kāds salauž citam
sētas žogu vai vārtus vai salauž citam nožogojumu apkārt viņa
laukiem vai pļavām, tad maksā 9 mārkas. |
Izmantotās
Livonijas zemnieku tiesību publikācijas:
1. Е.Л. Назарова. Ливонские Правды как исторический источник // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. Москва: Наука, 1980. Приложение: с.171-185.
J.Nazarovas izdevumā Lībiešu - igauņu jeb Vispārējās Livonijas Zemnieku tiesības publicētas vairākās redakcijās, no tām K redakcija publicēta pēc noraksta no Igaunijas bruņniecības privilēģiju krājuma Sarkanā grāmata 1546., kas atrodas Igaunijas Valsts Vēstures arhīvā baronu Tolli kolekcijā Privilegia des Herzogthums Estlandt" (Abschrift von Roten Buch 17-18 Jh. IVVA, 206.f., apr.l).
2. Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.1gs. / E.Meļķiša red. R., 1998.
3.
A.Švābe. Vecākās zemnieku tiesības. R., 1927.
4. Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. R.,1924.
Sagatavojusi Vija Stikāne, mag.hist.
Ievietots: 13.12.2001., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu