Lībiešu-igauņu tiesības
jeb Livonijas zemnieku tiesības 

 

 

Dyt is dat wertlike Recht, dat gesettet is von eynem Hernn Bischope tho Lyfflande vnnd von den godes Riddern, vnnd von den oldesten lyuen von  dem Bur Recht woe in Lifflande gewonlick tho holden  

Šīs ir tās laicīgās tiesības, kuras deva Livonijas bīskaps un Dieva bruņinieki un lībiešu vecākie kā iedzīvotāju (zemnieku) tiesības, pie kurām parasti turas Livonijā

1.       

Vpth erste dem eyn oge vthgeschlagenn werth Is 20 marck.

 

Vispirms, ja izsit aci, (sods) 20 M.

2.       

Eyn voeth aff Is 20 marck.

 

Kāja nost, 20 M.

3.       

Eyn handt aff Is 20 marck.

 

Roka nost, 20 M.

4.       

De Dume Is 5 marck.

 

Par (rokas) īkšķi 5 mārkas.

5.       

De vinger negest dem dumen Is 5 marck.

 

Par pirkstu blakus īkšķim 5 mārkas.

6.       

De myddelste vinger Is 4 marck.

 

Par vidējo pirkstu 6 mārkas.

7.       

De derde vinger Is 3 marck.

 

Par trešo pirkstu 3 mārkas.

8.       

De laste vinger Is 3 marck.

 

Par pēdējo pirkstu 3 mārkas.

9.       

Eyn dotschlach Is 40 marck.

 

Par nonāvēšanu 40 mārkas.

10.   

Sprecket eyn den andernn an vmb duffte, der angesprokenn wert mach sick des entleggenn mit synem ede vnnd we em dar ouerbringenn will, de schall em dat ouerbringenn mit dren bedrauede Mans.

 

Ja kādu apvaino zādzībā, tad apvainotais var attaisnoties ar savu zvērestu. Ja kāds šo (zvērestu) negrib ievērot, tad viņam savas apvainojums jāpierāda ar trim krietniem vīriem.

11.   

Woe eyner den andern wundett  mit eynem  stek Meste Is 3 marck.

 

Kas otru ievaino ar nūju vai tuteni, tas noziedzas par 3 mārkas.

12.   

Wen eyner den anderen wundett mit eynem swerde Is 1 marck.

Kas otru ievaino ar zobenu, noziedzas par vienu mārku.

 

13.   

We den andern wundett mit eynem Broth meste Is 6 marck.

Kas otru ievaino ar maizes nazi, noziedzas par 6 mārkām.

 

14.   

We den andern wundett mit eynem spete Is 3 marck.

Kas otru ievaino ar šķēpu, noziedzas par 3 mārkas.

 

15.   

We den andern wundett mit eynem Byle Is 1 marck.

Kas otru ievaino ar cirvi, noziedzas par vienu mārku.

 

16.   

We eyne Frouwen becrefftigett, dar  se betuegen khann mitt dren bederuen Mans Is de Halsz.

Kas izvaro sievieti, ja viņa to var pierādīt ar trim krietniem vīriem, (zaudē) savu kaklu.

 

17.   

We dem Hern den Tegedenn stelt Is de Halsz.

Kas zog savam kungam desmito tiesu, (zaudē) kaklu.

 

18.   

We des andern Roeth velth Is 9 marck.

 

Kas nolīž otra līdumu, 9 mārkas.

 

19.   

We des andern Mestacker vmb hakett Is 9 marck. Merke eynen Isslickenn acker by sick tho schatten.

 

Kas uzar otra iekoptu tīrumu, 9 mārkas. Atceries, katru lauku atlīdzina atsevišķi.

20.   

We eynen Pener tho eynem velth acker vmb hakett Is 6 marck.

 

Kas izar ežas starp savu (un citu) tīrumu, 6 mārkas.

21.   

Schüttet eyner dem andern Queck vp, werth dat genamenn vth dem Stalle Is 9 marck.

 

Ja kāds apķīlā otram lopus, un pēdējais tos (patvarīgi) aizved no kūts, 9 mārkas.

 

22.   

Und werth dat genamen vth dem houe Is 6 marck.

 

Ja aizved to no sētas, 6 mārkas.

23.   

Wen eyn Man dar Queck von dem acker gebracht hefft, werth dat genamenn vnnd eme entweldigt Is 3 marck.

 

Ja kāds apķīlā (svešus) lopus savā tīrumā un, dzenot (mājā), viņam tos atņem ar varu , 3 mārkas.

24.   

Werth dat Queck eme entweldigt vp dem acker Is vienu mārkuarck.

Ja lopus viņam atņem ar varu jau tīrumā, vienu mārku.

 

25.   

Eyne Wunde an dem antlate Is 6 marck, dat derde der Herschop.

 

Par ievainojumu sejā 6 mārkas, un trešā daļa  kungam.

26.   

Eyn Blaw buthen den Harenn an dem antlate Is 3 marck.

 

Par zilumu sejā ārpus matiem 3 mārkas.

 

27.   

We den andernn bytt mach bythen mit 4 tenen. Iszlicke tenen soll he lösenn vor 3 marck, edder men schall se vthslan.

 

Ja kāds otram iekož un pie tam ar 4 zobiem. Katrs zobs jāizpērk ar 3 mārkas vai arī šie  (zobi) viņam jāizsit.

28.   

Eyn Bloeth vnder den kleydernn. Is 3 marck.

 

Par asiņojumu zem drēbēm, 3 mārkas.

 

29.   

Eynn Blaw vnder den kledern. Is vienu mārkuarck.

 

Par zilumu zem drēbēm, vienu mārku.

 

30.   

Eynn Blaw vp dem Houede Is vienu mārkuarck.

Par zilumu galvā, vienu mārku.

 

31.   

De den andern mordett Is dat Ratt.

Kas otru noslepkavo (ar nodomu), (sodāms) ar ratu.

 

32.   

Eyne Touerschkenn soll men Bernenn.

 

Burve sadedzināma.

 

33.   

Eynen Ketter schall men Bernenn.

Ķeceri sadedzināt.

 

34.   

De des Hernn Both vorsytt Is eynn Stupe.

Kas neizpilda kunga pavēli,  sods - (kauna) stabs.

 

35.   

De den andern Belucht vnd nicht ouerbringen khan Is eyn Stupe.

Kas otru apmelo un nevar pierādīt (savu vārdu patiesību), (kauna) stabs.

 

36.   

We dem andernn helpett tuegenn, von wundige wegen vnd nicht ouerbringen khan Is vienu mārkuarck. Idt sy denne, he datt mit synem rechte beholden will, alse sick dat behörett.

 

Kas otram palīdz apliecināt ievainojumu, bet nevar to pierādīt, (maksā) vienu mārku. Ja vien viņš negrib to apliecināt, izmantojot savas tiesības, kā tas pienākas.

 

37.   

Allent wat man gyfft vor wundinge vnnd vor dodtslach dar derde deel Is der Herschop vnd thwe deele dem Cleger alse Zakewolder.

No visa, kas jādod par ievainojumu un nonāvēšanu, trešā daļa (piekrīt) kungam un divas daļas sūdzētājam kā lietas vedējam.

 

38.   

Wath men betert vor gewolde edder Richte gudt, dat Hört der Herschop.

Kas notiesātam jāmaksā par (saviem) varas darbiem vai kā tiesas nodeva, tas pieder kungam.

 

39.   

We der Herschop steelt eyn foder Hoys, Is der Herschop 3 marck.

Kas nozog kungam vezumu siena, maksā kungam 3 mārkas.

 

40.   

So manich foder, so manich 3 marck vnnd schall dat hoy voraff bethalenn.

Par katru (nozagto) vezumu 3 mārkas (soda) un bez tam jāsamaksā siens.

 

41.   

We den andern berouet vp dem wege vp Sesz penninge Is de Halsz.

Kas aplaupa vīru uz ceļa par 6 peniņiem, (zaudē) kaklu.

 

42.   

In den stouenn vnnd kerckenn dergelikenn.

 

Istabās un baznīcās tas pats sods.

43.   

Eyn dinck dat eyns vorrichtett Is, kumpt dat vor de Herschop Is vienu mārkuarck.

Ja reiz jau izspriesta lieta nāk otrreiz kunga priekša, (jāmaksā) vienu mārku.

 

44.   

We vnrecht klagett Is vienu mārkuarck.

Kas nepatiesi sūdz, (maksā) vienu mārku.

 

45.   

Entgeyt edder entlöpt eyn Medeknecht edder Dinst Magett er er tydt vth Is, So Is dat Lhon vorbörth.

 

Ja pirms nolīgtā laika aiziet vai aizbēg algādzis vai kalpone, tad tie zaudē savu algu.

46.   

Bricht Einer einem seinen Hoff Zaun edder seine Porten, edder bricht Er Ihm seine scheide zu seinem Acker oder Wiesen, dat is 9 Marck landguth.[1]

Ja kāds salauž citam sētas žogu vai vārtus vai salauž citam nožogojumu apkārt viņa laukiem vai pļavām, tad maksā 9 mārkas.



[1] Šis punkts ir tikai vienā no ZT norakstiem.

Izmantotās Livonijas zemnieku tiesību publikācijas:

1.  Е.Л. Назарова. “Ливонские Правды” как исторический источник // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Москва: Наука, 1980. Приложение: с.171-185.

J.Nazarovas izdevumā Lībiešu - igauņu jeb Vispārējās Livonijas Zemnieku tiesības publicētas vairākās redakcijās, no tām K redakcija publicēta pēc noraksta no Igaunijas bruņniecības privilēģiju krājuma “Sarkanā grāmata” 1546., kas atrodas Igaunijas Valsts Vēstures arhīvā baronu Tolli kolekcijā “Privilegia des Herzogthums Estlandt" (Abschrift von “Roten Buch” 17-18 Jh. IVVA, 206.f., apr.l).

2. Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1gs. / E.Meļķiša red. – R., 1998.

3. A.Švābe. Vecākās zemnieku tiesības. – R., 1927.

4. Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. – Bd. XXIII. – R.,1924.

Sagatavojusi Vija Stikāne, mag.hist.

Ievietots: 13.12.2001., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV