[1978.gada jūlijā]
______________________________________________________________

LKP CK pirmajam sekretāram b. A.E.Vosam,
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājam b. P.J.Strautmanim.

LPSR Zinātņu Akadēmijai,
Latvijas padomju rakstnieku savienībai,
LPSR kultūras ministrijai,
LPSR izglītības ministrijai,
Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejai,
Talsu rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejai,
Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejai,
Ventspils rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

Jums droši vien nav zināms, ka tai laikā, kad tika apspriests LPSR konstitūcijas projekts, tika pielaisti rupji pārkāpumi attiecībā par līvu tautības atzīšanu šīs tautības pilsoņu jaunajās pasēs, kas nepatīkami atgādina agrākos gadsimtos realizēto politiku. Patvarīgi ignorējot nolikumu par pasēm un padomju likumdošanu, Talsu, Ventspils un Rīgas attiecīgie orgāni jaunajās pasēs atsakās ierakstīt līvu tautību un pārtaisa to par “latviešu”. Savu nepievilcīgo rīcību vieni attaisno it kā ar kaut kādu rīkojumu, citi ar to, ka līvi vispār neesot tautība un tamlīdzīgi, neuzskatot par vajadzīgu izlabot savu antiļeņinisko pozīciju vai labākā gadījumā nezināšanu, izlasot attiecīgo zinātnisko literatūru.

Tāda rīcība izraisa sašutumu ne tikai līvos, bet arī katrā domājošā cilvēkā. Var saprast to, ka līvus neieredzēja Baltijas baroni un reakcionārā viduslaiku garīdzniecība, kuri viņus izkliedēja, pārvietoja, nolādēja un aizliedza runāt šai “burvju un raganu” valodā. Kā neatlaidīgi pretinieki vācu iekarotājiem, līvi bija viņiem neizdevīgi. To, ka līvu nacionālismu tiecās “iznīcināt” Ulmaņa fašistiskā diktatūra, arī var saprast. Lielvalstiskā Latvijas ideoloģija un iespējamie strīdi ar Igauniju par robežām bija papildu motīvs vācu baronu sāktās politikas pilnveidošanai. Tomēr grūti saprast, no kādiem apsvērumiem vadās sociālistiskās valsts pasu daļu darbinieki, būdami pēc izglītības juristi, kuriem ne tikai no citiem jāpieprasa mūsu valsts likumdošanas ievērošana, bet arī pašiem tā jāievēro. Šai konkrētā gadījumā pārkāpumi ir politiski bīstami, jo akcentē nepareizus datus PSRS pilsoņu pamatdokumentā un vēsturiski nobeidz gadsimtiem ilgo vācu baronu sākto politiku līvu tautas iznīcināšanā, uzliekot par to atbildību padomju varai. Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešamības gadījumā mums nepieciešams cīnīties pret šo nacionālo patvaļu padomju konstitūcijas ietvaros, novedot šo cīņu līdz PSRS valdībai, kurai ir visas iespējas saņemt no PSRS ZA speciālistiem nepieciešamo zinātnisko konsultāciju par līviem kā tautību. Beigu beigās Oktobra revolūcija atbrīvoja no sociālā un nacionālā jūga visas tautas un tautības, kā lielās, tā mazās un pat visai mazskaitlīgās, kuras saņēma ne tikai savas tautības atzīšanu, bet arī iespēju attīstīt nacionālo kultūru. Kāpēc mums vajadzīgs būt izņēmumam nesaprotamas atsevišķu rajonu pasu daļu darbinieku rīcības dēļ?

Mēs pielaižam, ka norādītās netaisnības notika nekompetences un pārpratuma dēļ, ka, iespējams, neiedziļinoties jautājuma būtībā, mūs uzskata par vienu no senajām baltu ciltīm - kuršiem, zemgaļiem, letgaļiem un tamlīdzīgi. Tomēr šādā gadījumā notikušais ir nelaimīgs pārpratums, kā tāds jānovērtē un republikas robežās jāizlabo sociālistiskā internacionālisma un republikas starptautiskā prestiža interesēs. Mēs taču prasām tikai vienu - nefalsificēt pasēs mūsu tautību, tādā kārtā atzīstot mūsu līdztiesību un mūsu piederību saviem senčiem, kā tas prasīts likumā un kā tas bija iespējams daļai līvu visus gadus padomju varas apstākļos. To garantē sociālistiskā demokrātija, sociālistiskais humānisms, un PSRS konstitūcija to svinīgi deklarē!

Pievēršam jūsu vērību tam, ka Latvijā no seniem laikiem dziļi iesakņojusies šī neuzmanība un netaisnība pret līviem, kas arī šodien lielākā vai mazākā mērā izpaužas visās kultūras dzīves nozarēs. Līvu valoda, kā sena somu-ugru valoda, tiek studēta Tartū, Helsinku, Budapeštas un citās universitātēs, kur studē somu-ugristiku. Pie kam studēšanai izmanto buržuāziskā laika izdevumus, jo Padomju Latvijā pat nav izdota līvu valodas mācību grāmata. Mums pat ZA Valodas un literatūras institūtā nav neviena cilvēka, kurš zinātu līvu valodu, lai gan pusē Latvijas ir līvu izcelsmes vietvārdi, vesels latviešu valodas dialekts izveidots pēc līvu valodas gramatikas likumiem, latviešu valodā ir daudzi no līvu valodas aizgūti vārdi, līvu valodas ietekmē notikušas ļoti lielas pārmaiņas latviešu valodā. Viss, kas radies abās valodās ilgstošu kontaktu un asimilācijas ietekmē, vēl pavisam nav izpētīts.

Tas vēl lielākā mērā attiecas uz vēsturi. Tomēr, klausoties zinātniekus, dažreiz pat paliek neērti, jo tieši jūtams, ka par līviem pavisam nerunāt nevar, bet runāt atklāti nez kāpēc negrib. Un tā ar šo jautājumu mocās kā ar karstu kartupeli. Marksistiski objektīvas zinātniskas pieejas šim jautājumam vietā, visur pieiet ar noklusēšanas pozīcijām, kas pastāv jau no Ulmaņa laikiem.

Pēc mūsu domām, ikvienas tautas un valodas iznīcināšana ir zaudējums ne tikai padomju tautas, bet visas cilvēces kultūrai. Sevišķi liels zaudējums ir tādas tautas iznīcināšana, kuras pēdas vēsturē aiziet tālu aiz rūnām. Bez līviem vispār nevar pētīt Baltijas jūras baseina tautu vēsturi. Šī tauta te dzīvoja, cīnījās un, mazākais dažu simtu cilvēku sastāvā, dzīvo šodien šeit un nekur citur pasaulē.

Pašreiz, kad padomju tauta cīnās par dabas un gadsimtu kultūras aizsardzību, nav lieks jautājums par speciālu līvu tautas un viņu valodas aizsardzību? Pēc mūsu domām, tā nav tikai līvu tautas lieta, bet katra cilvēka lieta, vēl vairāk latviešu tautas lieta, ja tā grib izlabot gadsimtu netaisnību, saglabājot cieņu pret sevi un kopā ar to piederēt pasaules kultūras tautām.

Mēs zinām, ka šo vēstuli parakstītu katrs godīgs padomju cilvēks. Tomēr mēs domājam, ka savākt šos parakstus būtu lieki. Mēs nešaubāmies, ka jūs ievedīsiet kārtību, atbilstošu padomju konstitūcijai un marksisma ļeņinisma mācībai, visos iepriekšminētos jautājumos, visās kultūras dzīves nozarēs.

Vai nevajadzētu tāpat sodīt atsevišķus darbiniekus par izdarītajiem pārkāpumiem, izdodot pases, atbilstoši PSRS konstitūcijas 36.pantam un LPSR konstitūcijas 34.pantam kas skan: “[..]”.

Mēs uzskatām, ka Jums nepieciešams izlabot vēsturisko netaisnību, kas tika pielaista fašistiskajā Latvijā, kad, mainot pases, “pie viena” mainīja arī tautību. Šādā kārtā daudziem līviem viņu vecākiem un vecvecākiem pret savu gribu tautība tika pārvērsta par “latviešu”. Šī politika, sevišķi Talsu rajonā lielākā vai mazākā mērā tika turpināta visus pēckara gadus. Tāpēc arhīvos nevienmēr var atrast ziņas par patieso vecāku tautību. Bez tam arhīvi neizsniedz ziņas par vecākiem, par vecvecāku tautību un attiecīgās iestādes nepieņem lieciniekus, kas apliecinātu līvu nacionālo izcelšanos.

Iesakām Jums izšķirt, kādā ceļā, atbilstoši marksisma mācībai un padomju konstitūcijai, līvu izcelsmes pilsoņiem tiktu nodrošinātas viņu likumīgās tiesības ierakstīt pasē patieso tautību. Pēc mūsu domām, būtu pareizi jaunajās pasēs tautību “līvs” ierakstīt visiem līviem, kuri to vēlas, jo, kā liecina šī vēstule, līvu tauta nekad nav piederējusi pie tām tautām, kam izdevīgi piederēt. Tāpēc šo lūgumu ierakstīt pasē tautība “līvs” var darīt tikai cilvēki ar augstām morālām padomju cilvēka īpašībām bez kādām blakus interesēm.

Gaidām Jūsu lēmumu.

1978.gada jūlijā.

Ar taisnīguma jūtām, cieņu un simpātijām pievienojamies un atbalstām!

Dagnija Zigmonte, Imants Ziedonis, Jānis Zemzars, R.Pauls, Imants Auziņš, Ojārs Vācietis, Ludmila Azarova, M. Kosteņecka.
___________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1995., Nr.3(18), 42.-44.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 43.apr., 47.l., 161.-165.lp.

Piezīme:

Iesnieguma oriģināls nav atrasts. Lietā ir tā tulkojums krievu Valodā. Parakstītāju uzvārdi nav norādīti. LKP CK daļu “Priekšlikumos” norādīti kā atbalstītāji vēl Marģers Zariņš un Visvaldis Lāms. Saglabāti pasvītrojumi dokumenta tekstā. [Niedre, O. Latvijas Vēsture. 1995., Nr.3(18), 44.lpp.]

Ievietots: 19.11.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV