Izvilkumi no pāvesta sūtņa Antonio Posevīna (Possevino) vēstules par uzturēšanos Livonijā.
[1582.gada 28.aprīlī, Rīgā]
_________________________________________________________________
[..] Beidzot mēs nonācām no turienes
Daugavpilī un no šejienes vietā, kas ir Kurzemes pilsēta Ilūkste (Illuxen),
tieši svētajā sestdienā, t.i., klusās nedēļas sestdienā. Tur bija jānosvin
Lieldienu svētdiena un bija jāatpūšas ne vien zirgu, bet arī mūsu pašu
noguruma dēļ, jo ne vienreiz vien bija bijis pa nakti jāpaliek meža vidū,
pat ilgāk notaļ [?]. Tā kā šī province ir pilna ķeceriem un nebija
nevienas katoļu baznīcas, nedz katoļu mājas, mums viesmīlība tika parādīta
luterāņu mācītāja - bagātākā vīra - mājā. Tur mēs uzcēlām altāri,
ko viņš vēroja klusēdams un izbrīnas pilns, divas reizes noturējām
dievkalpojumu ar to panākumu, ka šīs vietas pirmais muižnieks luterānis
mums nodeva savu dēlu it kā pirmo Kurzemes dāvanu, kuru mēs sūtīsim vai nu
uz Braunsbergu, vai Olomueju [?]. Viņš prot jau pa daļai latīņu, bet labi vācu,
latviešu (tā ir parastā Livonijas valoda), arī poļu, rutēņu un maskaviešu
valodu. Gaidām arī divus citus viņa brāļus, kurus to tēvs apsolīja atvest
no desmitiem, kas tam dzimuši likumīgā laulībā. Arī luterāņu mācītājs
...[?] mums deva līdzi savu dēlu, ja tikai mēs būtu gribējuši. No Ilūkstes
mums dažu dienu laikā bija jāiet pāri milzīgiem ūdeņiem, pie kam zirgiem,
kad tiem bija noņemtas zirgu lietas, bija jāpeld, reizēm pat tā, ka tikai
galva bija ārā, bet mēs paši cēlāmies pa vienam pāri, ne mazās briesmās,
platām upēm un straujiem strautiem mazās laiviņās (cymbis), kas
izdobtas no viena koka bluķa. Beidzot mēs nonācām Livonijas galvaspilsētā
Rīgā, kad ķēniņš - tāda bija viņa labvēlība - mums bija atsūtījis
divas dienas iepriekš savus ratus un bija pavēlējis augstiem galminiekiem
mums iznākt pretim, izpildot viņa gribu, lai maskaviešu sūtnis un Rīgas
pilsoņi - luterāņi - redzētu, kādā godā viņš tur pat niecīgos Svētā
Tēva sūtītos. [..] Tiešām ar milzīgu prieku [mēs jutāmies], it kā
jaunai gaismai piedzimuši pēc tik ilga mežu ceļa (ex tam longo syluestri
tractu). [..]
_______________________________________________________________
Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 112.lpp.
Ievietots: 02.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.