Izvilkumi no pāvesta sūtņa Antonio Posevīna (Possevino) vēstules par uzturēšanos Livonijā.

[1582.gada 28.aprīlī, Rīgā]
_________________________________________________________________

[..] Beidzot mēs nonācām no turienes Daugavpilī un no šejienes vietā, kas ir Kurzemes pilsēta Ilūkste (Illuxen), tieši svētajā sestdienā, t.i., klusās nedēļas sestdienā. Tur bija jānosvin Lieldienu svētdiena un bija jāatpūšas ne vien zirgu, bet arī mūsu pašu noguruma dēļ, jo ne vienreiz vien bija bijis pa nakti jāpaliek meža vidū, pat ilgāk notaļ [?]. Tā kā šī province ir pilna ķeceriem un nebija nevienas katoļu baznīcas, nedz katoļu mājas, mums viesmīlība tika parādīta luterāņu mācītāja - bagātākā vīra - mājā. Tur mēs uzcēlām altāri, ko viņš vēroja klusēdams un izbrīnas pilns, divas reizes noturējām dievkalpojumu ar to panākumu, ka šīs vietas pirmais muižnieks luterānis mums nodeva savu dēlu it kā pirmo Kurzemes dāvanu, kuru mēs sūtīsim vai nu uz Braunsbergu, vai Olomueju [?]. Viņš prot jau pa daļai latīņu, bet labi vācu, latviešu (tā ir parastā Livonijas valoda), arī poļu, rutēņu un maskaviešu valodu. Gaidām arī divus citus viņa brāļus, kurus to tēvs apsolīja atvest no desmitiem, kas tam dzimuši likumīgā laulībā. Arī luterāņu mācītājs ...[?] mums deva līdzi savu dēlu, ja tikai mēs būtu gribējuši. No Ilūkstes mums dažu dienu laikā bija jāiet pāri milzīgiem ūdeņiem, pie kam zirgiem, kad tiem bija noņemtas zirgu lietas, bija jāpeld, reizēm pat tā, ka tikai galva bija ārā, bet mēs paši cēlāmies pa vienam pāri, ne mazās briesmās, platām upēm un straujiem strautiem mazās laiviņās (cymbis), kas izdobtas no viena koka bluķa. Beidzot mēs nonācām Livonijas galvaspilsētā Rīgā, kad ķēniņš - tāda bija viņa labvēlība - mums bija atsūtījis divas dienas iepriekš savus ratus un bija pavēlējis augstiem galminiekiem mums iznākt pretim, izpildot viņa gribu, lai maskaviešu sūtnis un Rīgas pilsoņi - luterāņi - redzētu, kādā godā viņš tur pat niecīgos Svētā Tēva sūtītos. [..] Tiešām ar milzīgu prieku [mēs jutāmies], it kā jaunai gaismai piedzimuši pēc tik ilga mežu ceļa (ex tam longo syluestri tractu). [..]
_______________________________________________________________

Avots: Spekke, A. Latvieši un Livonija 16.gs. Rīga: Zinātne, 1995. 267 lpp, 16 lp. pielik. > 112.lpp.

Ievietots: 02.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV