[1761.gada 6.novembrī]
_________________________________________________________________

[..] Turpmākais attiecas uz kuršu ķoniņu izcelsmi un nosaukumu, par ko man vēl nesen vajadzēja aizbildināties ar nezināšanu. Iespējams, ka pirmais vai otrais [ķoniņš], vai arī tēvs un dēls, ar kuriem vācu ordeņa mestri bija pazīstami, kristītā vārdā saucās Andrejs (pagānu laikos viņu sauca Ģīgals vai Ķīkals, Pans vai Panns, un vārds “Ķīkals” arī tagad tiešām saglabājies kādu Ķoniņciema māju nosaukumā; es šeit domāju visaugstāko starp viņiem, to, kurš glabā privilēģijas un rakstus) - un šis bija īstens toreizējo kurzemnieku valdnieks, tādēļ visi brīvciemi, kuri kā dāvinājumu saņēma pārvaldnieku tiesības, un no tiem daži atrodas arī pie Bauskas un Saldus, būtu jāuzskata par Andreja padomniekiem un apakšpārvaldniekiem. [..]

(Man 1752.gadā bija tas gods pavadīt dažas stundas nelaiķa kanclera kunga Finka rīkotajā tabakas vakarā. Starp citu viņš jautāja arī par kuršu ķoniņiem un teica: Vai viņiem vēl ir viņu privilēģijas un bļodiņas? Iesākumā es nesapratu, taču viņš tūlīt paskaidroja un teica: Pie Bauskas dzīvojošie brīvzemnieki savus privilēģiju rakstus ir pazaudējuši, un pāri palikušas ir tikai viņu bļodiņas (t.i., zīmogu kapsulas), kuras viņi pirms dažiem gadiem rādīja un sauca “Bļodiņ”).

[..] Peniķis bija saglabājis šo valdnieka stāvokli, jo ar skaitā lielu armiju piedalījies ordeņa mestra Pletenberga cīņās pret viņa ienaidniekiem. Kā pateicību Pletenbergs, neapgrūtinot sevi ar noskaidrošanu, kā viņa [Peniķa] vārds cēlies, viņam ne tikai saglabāja pārvaldnieka stāvokli, bet arī pielika klāt nosaukumu “kuršu ķoniņš”, jo viņš bija šī palīgkaraspēka augstākais komandieris. Tādējādi tad arī šis nosaukums ir saglabājies no viņa izcelsmes līdz mūslaikiem. [..] Šajā karā arī Tontegodes caur kādu notikumu ir mainījuši savu vārdu un pēc tam saukušies Pliķi jeb Kailie, jo daži no viņiem toreiz kaili pārpeldējuši pār Daugavu un pārvilkuši savā pusē ienaidnieku plostus un laivas. Vel jāpiezīmē, ka pārējie [brīv]ciemi, kas zemē atrodas izklaidus, pēc kara beigām dzīvi palikušajiem virsniekiem un viņu ģimenēm ne tikai apstiprināti [īpašumā] uz mūžīgiem laikiem, bet viņiem arī piešķirtas - pēc nopelniem - vēl daudzas zemes kā brīviem kuršiem, nevis kā dzimtļaudīm - vergiem.

Lipaiķos, 1761.gada 6.novembrī
_______________________________________________________________

Avots: Dzenis, A. Divi dokumenti par Kurzemes brīvajiem latviešu zemturiem 18.gs. otrajā pusē. Latvijas Arhīvi. 2001., Nr.1, 42.-60.lpp>48.-49.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 5759.f., 2.apr., 1410.l., 1.-5.lp. Noraksts.

Ievietots: 11.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV