[1940.gada 10.jūlijs]
________________________________________________________________

Kara ministrs ģenerālis Dambītis ar savu pavēli par armijas politiskā vadītāja amata pagaidu izpildītāju ar 8.jūliju iecēlis rezerves l[eitnantu] Bruno Kalniņu. Viņš dzimis 1899.g. Tukumā. Beidzis Latvijas universitāti ar tiesību zinātņu kandidāta grādu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas karā un par nopelniem paaugstināts leitnanta dienesta pakāpē. Sabiedriski politiskā darbā piedalījies no 1917. gada, kad darbojies kā Rīgas strādnieku deputātu padomes sekretārs. Bijis Satversmes Sapulces un visu Saeimu loceklis. Saeimā 15 gadus darbojies kā kara lietu komisijas sekretārs. 1929. un 1932.gadā kā rezerves virsnieks ieguvis ierindas cenzu 4.Valmieras kājnieku pulkā. 1934. gada 15.maijā apcietināts un uz vecās valdības pavēli nodots karatiesai, kas to sodīja ar trim gadiem pārmācības namā. Pēc atbrīvošanas no cietuma 1937.gadā emigrējis uz Somiju, kur darbojies 2 gadus kā Spānijas republikas sūtniecības sekretārs un vēlāk lietvedis. 1939.g. novembrī vecā valdība viņam atņēma Latvijas pavalstniecību. Atgriezies Latvijā 3.jūlijā.

Armijas kultūras un propagandas pārvaldes vadītājs B.Kalniņš šorīt mums izteicās: “Politiskā vadītāja institūts mūsu armijā radīts ar notikušajām pārmaiņām mūsu valsts dzīvē. Tas bija nepieciešams, lai mūsu armijā būtu tādas amatpersonas, kuras varētu noskaidrot karavīriem šo jauno pārmaiņu nozīmi un saturu un ievadīt tās organizētās sliedēs. Armijas politiskā vadītāja institūtu izveidos pēc sarkanarmijas parauga, kur jau šinī ziņā gūti ilgu laiku pieredzējumi, cieši sadarbojoties ar Latvijā novietotā sarkanarmijas karaspēka politiskiem vadītājiem, kas arī apsolījuši savu atbalstu. Politiskie vadītāji sadalīsies 6 pakāpēs. Zemākais darbinieks būs - armijas politiskais darbinieks ar rotas komandiera tiesībām. Tas darbosies pie atsevišķi novietotām rotām un vienībām. Arī pārvaldē darbosies 6 šādi darbinieki. Pulka politiskajam vadītājam būs bataljona komandiera tiesības un tas darbosies visos pulkos un līdzīgās vienībās. Katrā divīzijā būs pa vienam divīzijas politiskā vadītāja palīgam, ar bataljona komandiera tiesībām. Pavisam būs 6 šādi darbinieki. Armijas politiskajam vadītājam, kas tiesībās pielīdzināts divīzijas komandierim, būs divi palīgi ar pulku komandieru tiesībām.

Armijas propagandas un kultūras pārvaldi izveidos Pakāpeniski un tajā darbosies 3 daļas: kultūras, propagandas un administratīvā. Pārvaldei būs padots arī Latvijas armijas laikraksts “Latvijas Kareivis”. Armijas Politiskie vadītāji nēsās virsnieka ietērpu. Par atšķirības zīmi tiem uz vienas rokas būs uzšūti kāši, atkarībā no amata. Pārvaldes tuvākie uzdevumi ir noskaidrot karavīriem notikušo politisko pārmaiņu nozīmi - jaunās valdības deklarācijas garā, vēlēšanu nozīmi, Saeimas uzdevumus, jauno valsts satversmi un iekārtu, kādu dos ievēlamā Saeima.

Gādās arī par kareivju politisko, sabiedrisko un kulturālo pašdarbību armijā. Sevišķu vērību veltīs kareivju klubu izveidošanai. Ārpus apmācībām kareivji tagad varēs rīkot politiskas sapulces. Pārvalde novērsīs visus ierobežojumus, kādi līdz šim likti ceļā kareivjiem armijas daļās.

Tuvāk šos jautājumus pārrunās rīt īpašā apspriedē kareivju klubā, uz kuru aicināti garnizonu kareivju komiteju pārstāvji. Šīs komitejas kā padomdevējs orgāns armijas politiskajiem vadītājiem darbosies visās armijas vienībās. Īpaša komisija izstrādās armijas politiskā vadītāja darbības programmu un pagaidu instrukciju, sadarbojoties ar Latvijas komunistiskās partijas un sarkanarmijas pārstāvjiem. Šodien, paredzams, iecels arī armijas politiskā vadītāja vienu palīgu un politiskos vadītājus divīzijās.

Armijas politiskā vadība vēlas un aicina, lai kareivji plaši piedalītos notiekošās Saeimas vēlēšanās. Karaspēka daļās organizējamas šo vēlēšanu sapulces. Kareivjiem jāapzinās, ka mūsu armijai jābūt par jaunās politiskās iekārtas sargu. Šo iekārtu noteiks Saeima, to izveidojot darba tautas centienu garā, jo mūsu armijas lielum lielais vairums nāk no darba tautas. Kareivjiem jābalso par Latvijas darbaļaužu bloku, jo šajā sarakstā kandidē arī armijas augstākie vadītāji - kara ministrs un armijas komandieris. Uzskatu par savu pienākumu ienest Latvijas armijā šo jauno demokrātisko pārmaiņu garu, atvieglojot armijas pieskaņošanos un pilnīgu nostāšanos uz darba tautas politiskiem principiem. Katrs virsnieks, instruktors un kareivis, kas šinī garā strādās, arī turpmāk varēs ar sekmēm sastāvēt Latvijas armijas rindās. Protams, dažas personālas pārmaiņas mūsu armijā neizbēgamas. Armijas rindas būs jāatstāj aktīvajiem 15.maija apvērsuma dalībniekiem un darba tautas ienaidniekiem. Tāpat šiem cilvēkiem nebūs arī vietas mūsu valsts pārvaldes orgānos. Mūsu armijai arī turpmāk jābūt disciplinētai un kaujas spējīgai, jo tikai ciešā sadarbībā ar sarkanarmiju, kura tagad uzņēmusies mūsu zemes apsardzību, arī Latvijas armija varēs pildīt tos uzdevumus, kādi tai pienākas”.
____________________________________________________________________

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.205, 458.-460.lpp.

Publicēts: Brīvā Zeme. 1940.,10.jūlijā.