Pagaidu norādījumi politiskajiem vadītājiem armijā.

1940.gada 10.jūlijā.

1. Ulmaņa valdība ir kritusi; tā rīkojās pret tautas Interesēm un rupji pārkāpa 1939.gada 5.oktobrī ar Padomju Savienību noslēgto savstarpējās palīdzības līgumu, slepeni no Padomju Savienības iestājoties militārā savienība ar Igaunijas un Lietuvas bijušajām valdībām. Latvijas armija bija spiesta pilnīgi atbalstīt Ulmaņa valdības reakcionāro režīmu un nostāties kā varas orgāns pāri tautai un pat pret tautu. Līdzīgā stāvoklī bija nostādīta arī aizsargu organizācija.

2. Latvijas jaunā demokrātiskā valdība, kas stājusies gāztās Ulmaņa valdības vietā, ir spraudusi sev par mērķi izvest dzīvē virkni soļu, lai attīstītu un celtu visas tautas materiālo un kulturālo labklājību, nodrošinot valsts un visu pilsoņu intereses, neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, ticības, izglītības vai tautības.

3. Līdz ar vecās valdības gāšanu, bija nepieciešamas lielas pārmaiņas valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko un citu organizāciju vadībā un iekārtā, piemērojoties jaunā laikmeta prasībām un garam. Sakarā ar to notiek lielas pārmaiņas šo iestāžu un organizāciju personālā, tīrījot tās no jaunajai iekārtai naidīgiem un nederīgiem ļaudīm. Armijā jau ir notikušas šādas personālas pārmaiņas un pēc vajadzības notiks arī turpmāk. Šādām pārmaiņām jānotiek bez asiem konfliktiem, dodot iespēju visiem karavīriem labprātīgi pieskaņoties jaunā laika prasībām un uzdevumiem.

4. Šīs valdības svarīgākais uzdevums tagad ir sagatavot un veikt īstas tautas pārstāvniecības jaunas Saeimas vēlēšanu darbus. Jaunizvēlamai Saeimai nāksies izstrādāt Jaunu satversmi Latvijai un atrisināt visus uzdevumus, kas ir sakarā ar notiekošām pārgrozībām. Ievērojot jaunas Saeimas lielo nozīmi, jāaicina visi karavīri aktīvi piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tautas intereses izteiktas daudzu organizāciju lēmumā vairākumam vienoties Latvijas darba tautas blokā, kas aptver visas darba tautas dažādās grupas - strādniekus, darba zemniekus, karavīrus un darba inteliģenci. Tādēļ, nododot savu balsi par labu Darba tautas blokam, būsim krietni izpildījuši arī savu pilsoņa un kareivja pienākumu pret tautu un demokrātisko valsti. Vēlēšanu tehniskā puse nokārtojama saskaņā ar vēlēšanu likumu un instrukcijām un ar vēlēšanu noteikumiem jāiepazīstina visi karavīri un jāpanāk, lai neviena balss neietu zudumā, it īpaši norādot, ka atturēšanās no balsošanas vai arī kandidātu svītrošana uzlūkojama par noziegšanos pret tautas interesēm un pilsoniskā pienākuma neizpildīšanu.

5. Latvijas darba tautas bloka priekšgalā iet Latvijas komunistiskā, partija, kas arī savā vairāk kā divdesmit gadu ilgajā varonīgajā pagrīdes darbības posmā ir visnoteiktāk izteikusi visas Latvijas darba tautas vajadzības un prasības. Latvijas komunistiskā partija savā pašaizliedzīgajā darbā ir iemantojusi visplašāko masu uzticību, jo tikai viņa spēj nodrošināt patiesu demokrātiju. Latvijas komunistiskās partijas darbība ir iekārtota pa apgabaliem un rajoniem. Partijas priekšgalā stāv Centrālkomiteja, kas sastādās no ievērojamākajiem un nopelniem bagātākiem revolucionārās kustības darbiniekiem. Latvijas komunistiskās partijas uzdevums darba tautas audzināšana marksisma - ļeņinisma garā un tagadējā brīdī - nodrošināt īstu demokrātiju, atbalstot valdību viņas atbildīgajā darbā.

6. Mūsu armijas uzdevums tagadējā brīdī līdz ar rūpēm par kaujas spēju uzturēšanu un celšanu ir stāvēt par jauno demokrātisko iekārtu, atbalstot valdības nodomus un soļus, izprast tuvināšanās nepieciešamību starp mums un Padomju Savienību un šīs draudzības svarīgo nozīmi mūsu tautas un valsts dzīvē; attīstīt un stiprināt draudzīgās attiecības ar Padomju Savienību un tās karavīriem; uzturēt armijā stingru disciplīnu un kārtību kā dienestā, tā arī ārpus tā, kopt un sargāt apzinīgas disciplīnas rāmjos labās attiecības karavīru sadzīvē; stiprināt savstarpējo uzticību un vislabākās attiecības starp tautu un karavīriem un uzturēt jo ciešu sadarbību ar Latvijā esošām Sarkanās armijas daļām, izveidojot draudzīgas saites ar tās karavīriem un izmantojot Sarkanās armijas lielo pieredzi karavīru kulturālās pašdarbības un politiskās audzināšanas laukā. Visu šo uzdevumu sekmīgai veikšanai ir nodibināts politisko vadītāju institūts armijā. Šobrīd politisko vadītāju uzdevumos ietilpst: sistemātiski informēt visus karavīrus par politiskiem notikumiem un jautājumiem kā iekšzemē, tā arī ārzemēs. Šim nolūkam karaspēka daļās tiek dibinātas bibliotēkas un lasāmgaldi. Brīvā un programmās paredzētā laikā notiek pārrunas par politiskiem un starptautiskiem jautājumiem, veicina karavīru pašdarbību visās kultūras nozarēs politiskā vadītāja vai viņa vietnieka uzraudzībā. Politiskā vadītāja uzdevumos Saeimas velēšanu kampaņas laikā ir sasaukt priekšvēlēšanu sapulces visās karaspēka daļās, iepazīstināt ar vēlēšanu likumu un noteikumiem, ar kandidātu sarakstiem, aģitējot par Latvijas darba tautas bloku. Karaspēka daļās sapulces var notikt tikai ar daļas komandiera atļauju un saziņā ar politisko vadītāju, vai, ja šāda vadītāja vēl nebūtu, tad ar pirmo augstāk stāvošo politisko vadītāju. Ja sapulci grib noturēt pie karaspēka daļas nepiederošas personas, tad politiskam vadītājam jānoskaidro sapulces sasaucēja personība saskaņā ar Armijas komandiera šā gada 8.jūllja rīkojumu. (Politiskiem vadītājiem katru dienu jāziņo armijas politiskajam vadītajam padotības kartībā par karavīru morāli - politisko noskaņojumu, svarīgākiem notikumiem, notikušiem un paredzētiem sarīkojumiem vai sapulcēm.)

7. Politiskiem vadītājiem jāpamudina karavīri strādāt līdz “Latvijas kareivī”, “Cīņā”, “Proļetarskaja pravda”, “Brīvā jaunatne” un citos laikrakstos.

8. Jau nodibinātās kareivju komitejas turpina savu darbību politisko vadītāju uzraudzībā, bet Jaunas komitejas nav dibināmas bez politiskā vadītāja atļaujas. Komiteju darbinieki nav atbrīvojami no mācībām vai citiem dienesta pienākumiem, izņemot no saimnieciskiem darbiem, par cik to prasa vēlēšanu kampaņas intereses.

9. Karaspēka daļās, kamēr nav iecelti politiskie vadītāji, politisko vadītāju uzdevumus noskaidro un pārrunā ar kareivjiem vienību komandieri.

10. Armijas politiskais vadītājs un kultūras - propagandas pārvalde atrodas Armijas štābā, Rīgā, Valdemāra ielā 10/12. Armijas politiskā vadītāja pieņemamās stundas ir katru dienu no plkst. 11 l1iz 14; tālruņi: 21075 un 36161.

Brūno Kalniņš /paraksts/

Armijas politiskā vadītāja amata pienākumu izpildītājs.
_____________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas vēsture. 1994., Nr.4(15), 58.-60.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1474.f., 2.apr., 198.l., 500.-504.lp.[1]

[1] Lietā ir arī dokumenta, teksts Brūno Kalniņa rokrakstā un tā melnraksts Žaņa Spures rokrakstā ar Brūno Kalniņa ievērojamiem labojumiem (LVVA, 1474.f., 2.apr., 198.l., 506.-515.lp.). [Niedre, O. Vēstures avoti. Latvijas vēsture. 1994., Nr.4(15), 60.lpp.]

Ievietots: 04.12.2001.

HISTORIA.LV