Pirmie atradumi saskan ar rakstītās vēstures liecībām. Proti, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte par savu mājvietu ir atradusi vienu no skaistākajiem, bet diemžēl savulaik postītākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. 20.gadsimta kari atstāja Jelgavas pilī negatīvākās pēdas un katrreiz tās atjaunošanas darbi turpat līdzinājās uzbūvēšanai no jauna. Postījumi, kas skāra pili 2.pasaules kara gados, tika novērsti veicot atjaunošanas darbus 1955. - 1961.gadā. Arī agrāk bija nācies “no nulles” atjaunot nodegušo pili: bermontiešiem atkāpjoties 1919.gada novembrī nodedzināto pili atjaunoja 20. - 30.gados. Gan karadarbība, gan postošie ugunsgrēki bija atstājuši nepārprotamas pēdas zemē.

Pārvarot 20.gadsimta slāni joprojām nebeidzās nedz ķieģeļu lauskas, nedz ogles. Par iedziļināšanos jau 19.gadsimtā, lasi, Krievijas impērijas Kurzemes guberņas laikos, liecina impērijas vara divkapeikas atradums. Kronētā divgalvainā ērgļa simbolu nesošā 1875.gada monēta ļauj hronoloģiski datēt slāni un attiecināt būvgružus uz cita laika postījumiem un pārbūvēm. Rakstītā vēsture stāsta, ka 19.gadsimta gaitā ir degusi daļa pils (1805., 1816.g.) un pats komplekss ir vairākkārt atjaunots un remontēts. Turpat līdzās monētai arī citas “impēriskā mantojuma” paliekas - šoreiz stikla tara. Līdzās vairākiem tā laika vīna pudeļu fragmentiem virszemē nonāk vesela stikla pudele, kuru bez impērijas ģerboņa ērgļa rotā arī uzraksts “Mag. J.Hertel Mitau”. Iespējams, šajā traukā tika pildīts tepat Jelgavā ražots degvīns. Dzērienu taras klāstu papildina arī ar medicīnu saistāmu stikla trauku fragmenti. Ja tā, tad šie atradumi būtu saistāmi ar laiku, kad 19.gadsimta sākumā pilī atradās kara hospitālis.

Vienā līmenī ar guberņas laika naudu un sadzīves priekšmetiem atsedzās arī “nekustamas” lietas - bruģakmeņi. Uzduroties tuvu izvietotu akmeņu siluetam, racēji lika nost lāpstas un darbu turpināja ar pindzelītēm. Aizdomas attaisnojās - sākotnēji šķietami haotiski izvietotie akmeņi izrādījās kārtīgi klāts impērijas laika bruģis.

Zem impērijas laika liecībām nāk cits laikmets Jelgavas vēsturē - Kurzemes un Zemgales hercogiste. 1795.gadā šo valsti uzsūca sevī strauji augošā Krievijas impērija, bet līdz tam 233 gadus šeit saimniekoja vietējie valdnieki, kas dzīvoja galvenokārt Jelgavā. Kā pirmā liecība zemē no hercogu laikiem tika atrasta kāda vācu zemju 1783.gada monēta - divdesmit ceturtā daļa no dāldera. Šajā laikā hercogistē saimniekoja pēdējais hercogs Pēteris (tronī 1769. - 1795.g.). Viņa tēvs - Ernsts Johans Bīrons, būdams Kurzemes hercogienes - atraitnes un vēlākās Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorīts, 1737.gadā panāca savu ievēlēšanu par Kurzemes un Zemgales hercogu. Ernsts Johans bija tas valdnieks, kurš drīz pēc kāpšanas hercogistes tronī lika būvēt jaunu pili - savas varas simbolu. Par to kļuva slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli mākslas darbs, kas ar relatīvi nelielām izmaiņām mūsdienās pazīstams kā Jelgavas pils. Taču jaunajai un skaistajai būvniecībai bija arī tumšās puses. Viena no tām ir fakts, ka lai atbrīvotu vietu jaunās pils celtniecībai, hercogs lika nojaukt agrāko Jelgavas pili. Izpildot pavēli 1737.gadā vecā pils tika uzspridzināta un tās mūru nojaukšana turpinājās vēl 1738.gadā.

Taisnības labad jāpiemin, ka hercogs Ernsts Johans nelika spridzināt lieliskā kārtībā esošu pili. Proti, Ziemeļu kara (1700. - 1721.) Jelgavas pils bija stipri postīta - to bija ieņēmuši zviedri, pēc tam krievu karaspēks. Turklāt 1705.gadā atkāpjoties no pils krievu garnizons uzspridzināja Jelgavas pils nocietinājumu vaļņus, no kā cieta arī pati pils. Rezultātā, 18.gadsimtā vecā pils bija apdzīvota pavisam neilgu laiku. Valdnieki un amatpersonas, kas ieradās šeit, apmetās pašā pilsētā.

Mazāk kā 1 metru zem tagadējās zemes virsmas parādās iepriekšējās pils mūri - sienas, velves, velvju balsti. Nojaucot veco pili strādnieki bija nojaukuši tikai vecās pils virszemes daļu. Pārējā pils daļa (galvenokārt, pagrabdaļa vai 1.stāva grīdas līmenis), kas netraucēja jaunās pils būvei, tika vienkārši aizbērta ar zemi.

Vecās pils eksistence ir saistīta ar dinastiju, kas bija valdījusi Kurzemē un Zemgalē līdz Bīronu kāpšanai tronī, - Ketleriem. Ar šo dzimtu saistītie atradumi ir attiecināmi galvenokārt uz 17.gadsimtu, kad hercogi uzturējās Jelgavā un pils bija apdzīvota. Starp tā laika atradumiem - trauku lauskām, t.s. holandiešu māla tabakas pīpīšu fragmentiem iezīmējās ļoti skaista atradumu grupa - glazēti māla krāsns podiņi un to daļas. Uz dažādu krāsu - melniem, baltiem, zaļiem - podiņiem bija atainoti dažādi ornamenti, simboli, ģerboņi, alegoriskas figūras. Vieni no svarīgākajiem atradumiem bija podiņu fragmenti ar Ketleru dzimtas valdīšanas laika Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa atainojumu. Uz šiem fragmentiem skaidri saskatāmi svarīgākie hercogistes ģerboņa elementi - Kurzemes lauva un Zemgales alnis. Piederību Ketleru laikam apliecina atainoto ģerboņu vidusdaļā - sirds vairogā - redzamie heraldiskie simboli: hercogistes pirmā lēņa kunga Polijas - Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta (valdīja 1548. - 1572.g.) monogramma - venzelis “SA” un Ketleru dzimtas ģerboņa elements - katla kāsis.

17.gadsimts Kurzemes un Zemgales hercogistes un arī Latvijas vēsturē ir cieši saistīts ar aizjūras koloniju ieguvēja un hercogistes saimnieciskās darbības veicinātāja hercoga Jēkaba (valdīja 1642. - 1682.g.) vārdu. Par šī Eiropā slavenā hercoga laiku liecina arī Jelgavas pils krāsns podiņi. Kāds podiņa fragments sniedz izsmeļošu norādi - uz tā reljefi uzrakstīts gadaskaitlis “1671”. Arī citi podiņi varētu sasaukties ar hercoga Jēkaba laiku un darbību. Piemēram, uz dažiem podiņiem parādās ar hercogam tik tuvo jūrniecību saistītie simboli - enkuri.

Joprojām deguma slāņi izrakumu laukumā liecināja par pils postījumiem, arī 17.gadsimtā. Rakstītie avoti apliecina, ka Jelgavas pilij bija nācies ciest vairākos uzbrukumos - 1621. - 1625.gados un 1658. - 1659.gados Žečpospolitas (Polijas - Lietuvas valsts) savstarpējos karos ar Zviedriju, kad pili uz maiņām iekaroja zviedru un poļu karaspēka vienības.

Iedziļinoties pagātnē, kā tiešā tā pārnestā nozīmē, var saskatīt vecās hercoga pils pamatīgumu. Diemžēl dabā to nākas secināt vienīgi no pils pamatu daļas, kas līdz šim bija slēpusies zemē. Sākumā atraktais pils mūris arheologiem šķita tāds neliels esam, bet pēc laika padziļinot izrakumu laukumu mūris kļuva arvien augstāks un iespaidīgāks. Atsegtais mūris bija 16.gadsimta 2.pusē celta pils korpusa siena, kurai no iekšpuses pieslēdzās no akmens klāta grīda, no ārpuses - bruģis. Šajā laikā pils korpusus pie agrāk celtas Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) pils būvēja pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers (valdīja 1562. - 1587.g.). Celtniecības darbi notika pēc tam, kad hercogs bija izvēlējies Jelgavu par savu rezidenci. Par hercoga apmešanos uz ilgāku laiku liecināja un Jelgavas pils svarīgo stāvokli starp hercoga dzīvesvietām izcēla 16.gadsimta 80.gados pie pils izbūvētā hercoga dzimtas kapeņu baznīca. Ordeņa pils bija par šauru hercoga galma vajadzībām, tāpēc hercogs Gothards lika uzbūvēt vairākus jaunus korpusus, kas daļēji aptvēra ordeņa pili. Līdz ar jauno apbūvi Jelgavas pils ieguva hercoga rezidences veidolu. No salīdzinoši nelielas ordeņa pils tā bija kļuvusi par valdnieka ģimenes un galma apdzīvotu rezidenci ar tam laikam atbilstošu dzīvojamo platību. Diemžēl arheoloģiskie izrakumi nevar reanimēt zudušās pils diženumu. Tomēr izrakumi sniedz liecības par pils plānojumu, kā arī par tās dekora elementiem un iemītnieku lietotajiem priekšmetiem.

No rakstītajiem avotiem un vēsturnieku pētījumiem zināms, ka pirms hercoga Gotharda izvērstajiem būvdarbiem Jelgavā bija ordeņa nocietinājums. Tās kodols bija regulāra četrstūra formas pils (literatūrā dažkārt - konventēka), pie kuras, kā minēts, uzbūvēja hercogu rezidenci. Agrāko celtni sācis būvēt Vācu ordeņa Livonijas mestrs Eberhards no Monheimas 14.gadsimta 1.pusē. Taču arī šī nebija vecākā pils šajā vietā - rakstītie avoti ziņo, ka pirmo ordeņa pili Jelgavā uzbūvēja mestrs Konrāds no Mandernas jau 13.gadsimta 60.gados. Pēc pētnieku atzinuma mestra Konrāda būvētā pils bijusi koka nocietinājums.

Lai arī izrakumu laukumi neskāra minētās ordeņa četrstūra pils atrašanās vietu, arheologi konstatēja senāku mūra apbūvi, kas atradās zem 16.gadsimta korpusa sienas. Tātad hercoga Gotharda rezidences papildbūves tika uzbūvētas virs kāda senāka nocietinājuma, kurš bija nopostīts agrākā karadarbībā vai pat, iespējams, nojaukts, lai atbrīvotu vietu hercoga rezidencei.

Izrakumu gaita nelielā platībā sniedza bagātīgu senlietu klāstu - dekoratīvus krāsns podiņus, jauno laiku “izsmēķus” - ornamentētu holandiešu tabakas pīpīšu fragmentus, monētas u.t.t. Tāpat izrakumi precizēja hercogu rezidences plānojumu tajā pils sektorā, kur tika veikti izrakumi. Izrakumu gaitā atklājās izrakumu laukumu šķērsgriezumā redzamais Jelgavas pils kultūrslānis, kas sasniedza vairāk kā 3,5 m biezumu. Kultūrslāņa šķērsgriezumā skaidri saskatāmas atšķirīgas kārtas - būvgružu slāņi, kas mijās ar javas, ogļu u.c. slāņiem. Katra kārta ir liecība par savu gadu vai desmitgadi, kas iezīmē noteiktu posmu pils vēsturē. Šeit kā grāmatā skaidri redzami pils postījumi un pārbūves.

Taču ideālo galarezultātu izjauc “rēbusi”, kas palika no izrakumu noslēgumā veiktajiem atklājumiem. Pie tiem pieskaitāmi jau minētās mūra konstrukcijas zem 16.gadsimta korpusa sienas, kā arī koka detaļu, domājams, apbūves, atradumi. Šie atradumi atstāj pētniekiem vielu pārdomām, kā arī iemeslu turpmākiem arheoloģiskajiem pētījumiem Jelgavas pilī. Minējumi ir dažādi gan par senāko mūri, gan koka apbūvi. Mūra konstrukcijas varētu būt ordeņa pils priekšpils nocietinājumi, bet koka detaļas varētu būt saglabājušās no ordeņa laika saimniecības ēku koka apbūves vai pat pirmās ordeņa pils laikiem. Lai pietuvotos kādam no minētajiem pieņēmumiem ir nepieciešami turpmākie darbi, kas sniegtu vairāk informācijas.

Šie izrakumi ir kārtējā liecība par to ka zeme slēpj ļoti daudz pagātnes liecību. Vizuāli tveramais jāmeklē nevien uz augšu no zemes līmeņa, bet arī uz leju.
_______________________________________________________________________