Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāra Jāņa Kalnbērziņa un LPSR IeTK tautas komisāra, valsts drošības komisāra Augusta Eglīša pavēle Par iznīcinātāju bataljonu organizēšanu.
[1944. gada 13. maijā]
___________________________________________________________
Pilnīgi slepeni
Eksemplārs Nr. 1
Visiem Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas pilsētu un apriņķu komiteju pirmajiem sekretāriem
Visiem Latvijas PSR IeTK pilsētu un apriņķu daļu priekšniekiem
PAR IZNĪCINĀTĀJU BATALJONU ORGANIZĒŠANU
Sakarā ar Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iekarotājiem, atbilstoši PSRS Tautas komisāru 1941. g. 24. jūnija lēmumam un PSRS IeTK 1941. g. 25. jūnija pavēlei Nr. 00804 Par pasākumiem cīņai pret izpletņlēcēju desantiem un ienaidnieka diversijām piefrontes joslā, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas CK un Latvijas PSR IeTK UZDOD.
1. Katrā apriņķī izveidot iznīcinātāju bataljonus, nepārtraucot iznīcinātāju darbu, katru 100-200 cilvēku sastāvā.
2. Iznīcinātāju bataljonu komplektēt, pirmkārt, no komunistiem, komjauniešiem un padomju aktīva personām, kas spēj nest ieročus, kā arī no [sarkano] partizānu vienību dalībniekiem, pilsoņiem, kas no PSRS austrumu apgabaliem atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi.
3. Komplektējot iznīcinātāju bataljonus, ievērot, lai to personālsastāvs veidotos galvenokārt no [sarkanarmijā] neiesaucamā vecuma pilsoņiem: pirmsiesaukuma vecuma, vecāku gadu, personām, kurām ir iesaukšanas pagarinājums, tēvijas kara invalīdiem, kas var pildīt dienestu iznīcinātāju bataljonā, meitenes un jaunāku gadu sievietes utt.
4. Iznīcinātāju bataljonu vadību, operatīvās dienesta darbības organizāciju, kaujas gatavību un pareizu to izmantošanu īstenot IeTK pilsētu un apriņķu daļu (nodaļu) priekšniekiem.
5. Bataljonu komandieru amatu kandidātus izvēlēties no IeTK apriņķu un pilsētu daļu (nodaļu) operatīvajiem darbiniekiem, kuri militāri sagatavoti, spējīgi organizēt un prasmīgi vadīt cīnītāju apakšvienības un grupas visos operatīvajos apstākļos.
6. Lai pareizi organizētu un ik dienas veiktu iznīcinātāju bataljonu personālsastāva politisko audzināšanas darbu, partijas apriņķu un pilsētu komitejām no sava vidus izvēlēties atbilstošus darbiniekus un nozīmēt tos par iznīcinātāju bataljonu komandieru vietniekiem.
7. Iznīcinātāju bataljoniem uzdot šādus pienākumus:
a) cīņu pret ienaidnieku izpletņu lēcējiem, spiegiem, diversantiem un raķetniekiem;
b) apsargāt vissvarīgāko aizsardzības uzņēmumu apkārtni, dzelzceļu mezglus un līnijas, elektrostacijas, tiltus un citus objektus, kuri var kļūt par ienaidnieka uzbrukuma mērķiem;
c) apdzīvotajās vietās piedalīties kārtības sargāšanā un nodrošināšanā;
d) palīdzēt IeTK apriņķu un pilsētu daļām (nodaļām) iztīrīt rajonus no nodevējiem un pretpadomju elementiem.
8. Iznīcinātāju bataljonu komandieriem un viņu vietniekiem nekavējoši visus iznīcinātāju bataljonus savest pilnā kaujas gatavībā. Pilsētu un apriņķu darbaļaužu deputātu padomēm piešķirt [iznīcinātāju bataljonu] pastāvīgā lietošanā nepieciešamo transportu, lai personālsastāvs operatīvi pārvietotos operāciju veikšanai. Katrā bataljonā organizēt dežūrgrupas, nosakot, lai ne mazāk kā viens vads bataljonā nakts laikā atrastos kazarmās.
9. Iznīcinātāju bataljonu apgādi ar ieročiem un munīciju nodrošināt no kaujas laukā savāktajiem trofeju ieročiem vai izņemtiem no vietējiem iedzīvotājiem un aizturētajiem.
10. Iznīcinātāju bataljonu komandieriem, lai sekmīgi veiktu viņiem uzticētos pienākumus, visos apdzīvotajos punktos un atsevišķos savas darbības rajonu rūpniecības uzņēmumos organizēt iznīcinātāju bataljonu atbalsta grupas. Atbalsta grupās iesaistīt lauku aktīvu, ganus, mežsargus, apgaitniekus, dzelzceļu apgaitniekus, sargus, pastniekus, pionierus un skolniekus. Par atbalsta grupu vecākajiem nozīmēt pārbaudītas, vietējo iedzīvotāju vidū autoritatīvas personas no padomju, partijas un komjaunatnes aktīva.
11. Pagastu izpildkomiteju priekšsēdētājiem, sovhozu, MTS, MZIP, rūpniecības uzņēmumu direktoriem jāsniedz iznīcinātāju bataljonu vadībai un atbalsta grupām nepieciešamā palīdzība un transportlīdzekļi.
12. Atbalsta grupu vadību veikt personiski iznīcinātāju bataljonu komandieriem un caur saviem komandieriem, nodrošinot viņu sistemātisku audzināšanu biedra STAĻINA 1941. g. 3. jūlija radiorunas garā. Atbalsta grupu locekļiem uzdot konkrētus pienākumus sakarā ar rajona operatīvo stāvokli un iznīcinātāju bataljona darbību.
13. Vietējām partijas un komjaunatnes organizācijām sniegt iznīcinātāju bataljonu darbā, iznīcinātāju bataljonu cīnītāju un atbalsta grupu audzināšanā visu iespējamo palīdzību.
14. Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas apriņķu, pilsētu komiteju sekretāriem, Latvijas PSR IeTK apriņķu un pilsētu daļu (nodaļu) priekšniekiem 20 dienu laikā pēc ierašanās savu apriņķu teritorijā pabeigt iznīcinātāju bataljonu un atbalsta grupu formēšanu, par ko ziņot Latvijas K(b)P CK Kara daļai un Latvijas PSR IeTK.
Kalnbērzinš
Latvijas K(b)P CK sekretārs
Nr. 001/47
1944. g. 13. Maijā
Maskavā
Nodrukāts 2 eksemplāros
Eksemplārs Nr. 1 - Latvijas K(b)P CK
Eksemplārs Nr. 2 - Latvijas PSR IeTK
Eglītis
Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisārs, valsts drošības komisārs
______________________________________________________________
Avots: Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. Rīga: Preses nams, 1999. 656 lpp.>Nr.26, 131.-134.lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 1822.f., 1.apr., 244.l., 6.-8.lp. Mašīnraksts krievu valodā, pirmais eksemplārs. Uz pirmās lappuses atzīme Pilnīgi slepeni. 1. eks. Ar J. Kalnbērziņa un A. Eglīša parakstiem.
Ievietots: 07.10.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu