Latvijas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra Borisa Pugo ziņojums PSKP CK par pasākumiem pret iespējamo Latvijas neatkarības dienas atzīmēšanu 1987.gada 18.novembrī.
_________________________________________________________________

“ “ novembrī 1987.g.
PSKP CENTRĀLALAJAI KOMITEJAI

20.11.87. Nodots pa tiešo “VȔ vadu
915-940
Ronis A.A.

Pieņēma Šemjatina
A.Ronis

INFORMĀCIJA
par Latvijas Kompartijas darbu, lai
nepieļautu notikt antisabiedriskām
nacionālistiskām parādībām
1987.gada 18.novembrī

Zinot, ka ideoloģiskais pretinieks nolems izmantot 18.novembri (Latvijas buržuāziskās pagaidu valdības pasludināšanas diena 1918.gadā) provokācijas nolūkos, Latvijas Kompartijas CK laikus sāka profilaktisko darbu, lai novērstu iespējamas nacionālistiskas parādības. Konkrēti tā virzieni tika izskatīti CK biroja sēdē ar partijas “gorkomu” un “raikomu” pirmo sekretāru piedalīšanos.

Izdarot secinājumus no š.g. 23.augusta notikumiem, nolēmām aktīvi izmantot propagandai visu esošo līdzekļu un iespēju arsenālu. Galvenais bija novadīt līdz komunistu, partijas, komjaunatnes aktīva un visu darbaļaužu apziņai to, ka 23.augusta notikumiem bija nacionālistisks, antipadomju, antikrievu, prorietumniecisks raksturs. Šajā darbā tiešu dalību ņēma biroja locekļi, Latvijas Kompartijas CK aparāta atbildīgi darbinieki, ministriju un resoru vadītāji, partijas un padomju darbinieki uz vietām. Pie tam īpaša uzmanība tika pievērsta darba pastiprināšanai ar jaunatni. Skolās, arodskolās, tehnikumos un augstskolās tika noorganizētas vairākas stundas un lekcijas, izskaidrojot atsevišķus Padomju varas Latvijā nodibināšanas un atjaunošanas momentus, vienota tautas saimniecības kompleksa formēšanas, draudzības un savstarpējas palīdzības, vienlīdzīgu starpnacionālu attiecību momentus. Mācību iestāžu vadītājiem un pasniedzējiem, pirmām kārtām sabiedrisko disciplīnu pasniedzējiem, tika organizēti teorētiski semināri - apspriedes.

Notika CK pirmā sekretāra un republikas citu vadītāju tikšanās ar rakstnieku, mākslinieku, žurnālistu savienību biedriem, citām radošās inteliģences vienībām, ar Valststeleradio darbiniekiem, jaunatnes un studentu pārstāvjiem.

Pastiprināta uzmanība tika pievērsta literatūras izlaidei par Latvijas vēsturi, pirmām kārtām par revolucionārajiem notikumiem republikas teritorijā 1917.gadā, par leģendārajiem latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Kopā izdoti, pie tam divās valodās, 15 nosaukumi.

Par centrālo pasākumu kļuva l3.novembra sesijā deputātu grupas ierosinātā - republikas Augstākās Padomes Paziņojuma sakarā ar ASV Kongresa bezprecedenta aicinājumu atzīmēt “Latvijas neatkarības dienu” 18.novembrī - pieņemšana.

Sakarā ar Paziņojumu partijas organizācijas bija izvērsušas lielu darbu, kas bija virzīts uz to, lai paši darbaļaudis būtu izteikuši noteiktu protestu pret ASV provokatorisko iejaukšanos mūsu iekšējās lietās. Jau Paziņojuma pieņemšanas dienā daudzos darba kolektīvos notika plaši mītiņi tā atbalstam. Nākamajās dienās mītiņi un sapulces notika visur republikā. Tajos tika izteikta Padomju Latvijas darba tautas vienotā griba neļaut iejaukties tās dzīvē, skaļi izskanēja prasība varas orgāniem - pieņemt stingrus mērus, lai nepieļautu nekādus antipadomju izlēcienus 18.novembrī ne Rīgā, ne jebkurā citā republikas apdzīvotā punktā.

Paziņojumu vienbalsīgi tika atbalstījušas republikāniskās sieviešu, kara un darba veterānu padomes, jaunatnes organizācijas, kuras savāca vairāk nekā 50 tūkstošu parakstu pret amerikāņu iejaukšanos Latvijas PSR iekšējās lietās.

Liela propagandas efektivitāte bija akcijai par Paziņojuma nodošanu ASV vēstniecībai Maskavā; šī akcija plaši tika izgaismota presē.

18.novembra priekšvakarā Latvijas televīzija translēja Latvijas Kompartijas CK pirmā sekretāra tikšanos ar studējošo jaunatni, tās gaitā kategoriski tika nosodīti provokatoriskie Rietumu aicinājumu 18.novembrī veikt naidīgas akcijas pret Padomju Latviju; tika pārraidīta Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja speciāla runa, kura ietvēra nepārprotamu brīdinājumu ekstrēmistiski noskaņotajiem elementiem.

Mūsu mērķis bija tas, lai visi iedzīvotāju slāņi bez izņēmuma skaidri apzinātos, ka nekādas pronacionālistiskas manifestācijas 18.novembrī nenotiks, tās kategoriski un visur tiks iznīdētas.

Ne mazumu darba padarīja partijas Rīgas organizācija seštūkstoš kārtības sargu - komunistu un komjauniešu speciālas vienības izveidošanā, viņu politiskajā un organizatoriski-psihiskajā sagatavošanā.

Visai efektīgi pasākumi īstenoti pa Latvijas PSR VDK līniju. Viņi palīdzēja dezorganizēt, neitralizēt tā saucamo “Helsinki-86” grupu, organizēt pa televīziju tās vadītāja Grantiņa pozitīvu uzstāšanos; Grantiņš norobežojās no saviem domubiedriem un aicināja viņus nepiedalīties paredzamajās antisabiedriskajās akcijās.

Noteikti rīkojās arī IeM orgāni. Viņi cieši nobloķēja paredzētās sapulcēšanās vietas, kas tika norādītas aizrobežu radiopropagandā.

Kopā ar partijas pirmorganizācijām VDK un IeM dienesti veica lielu individuālo darbu ar tiem, kuri gatavojās antisabiedriskām izpausmēm.

Par visu profilaktisko pasākumu kulmināciju kļuva visas pilsētas protesta mītiņš pret amerikāņu iejaukšanos suverenas republikas lietās; tas tika noorganizēts uz Latviešu sarkano strēlnieku laukuma Rīgas centrā. Tajā piedalījās vairāk par 10 tūstošiem republikas strādnieku un kalpotāju, kultūras darbinieku, vietējo un Augstākās Padomes deputātu.

Šajās dienās aktīva loma bija masu informācijas līdzekļiem. Laba palīdzība mums tika sniegta no Centrālās televīzijas puses - tās programmas “Vremja” pārraides, sagatavotas uz republikas materiāliem, bija operatīvas un visai derīgas.

Bez uzmanības netika atstāti arī ārzemju žurnālisti. Priekš viņiem bija noorganizēta preses konference ar neformālo apvienību vadītāju piedalīšanos, kuri pilnīgi atbalstīja republikas parlamenta deputātu Paziņojumu.

Ar partijas, padomju, komjaunatnes un tiesību sargāšanas orgānu vienotām darbībām naidīgie mēģinājumi bija izjaukti.

Līdztekus tam mums neizdevās atrisināt visas problēmas. Naktī uz 18.novembri vairākos rajonos bija auduma gabalu, imitējošu buržuāziskās Latvijas karogu, izkāršanas gadījumi, bija atsevišķi nacionālistiska, antikrieviska rakstura uzraksti, pasta kastītēs atklāti nedaudzi desmiti provokacionistiska satura lapiņu. Dažādās iestādēs atskanēja zvani ar draudiem uzspridzināt telpas. Taču partijas komiteju, VDK, IeM, padomju orgānu darbinieki neļāva radīt nervozu stāvokli, enerģiski iznīdēja baumas, deva cilvēkiem pārliecību, ka nekādi lieli prettiesiski akti nenotiks.

Par sīko huligānismu nācās aizturēt 21 cilvēku. Ir svarīgi pasvītrot, ka viņu vidū nav neviena studenta vai skolēna.

Visi aizturētie - mazkvalificēti strādnieki.

Pamatojoties uz paveiktā darba analīzi, tiks pieņemti papildus pasākumi, lai pastiprinātu darba ļaužu, strādājošās un skolu jaunatnes, visu republikas iedzīvotāju internacionālo un patriotisko audzināšanu. Šie jautājumi tika pamatīgi izskatīti Latvijas Kompartijas CK plēnumā, partijas “raikomu” un “gorkomu” plēnumos, tagad notiekošajās partijas sapulcēs.

Domājam, ka būtu svarīgi, lai amerikāņu varasvīriem tiktu darīts zināms Latvijas PSR Augstākās Padomes Paziņojums.

Latvijas Kompartijas CK sekretārs

[Paraksts] B.Pugo

20.11.87.

2.ais eksemplārs iznīcināts
20.11.87. [Paraksts] Līcis

__________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1994., Nr.1(12), 60.-62.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 59.apr., 108.l., 100.-104.lp.

Ievietots: 03.06.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV