Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja sēdes protokols Nr.47 par 1987.gada 23.augusta demonstrācijām Rīgā.

[1987.gada 24.augustā]
____________________________________________________________________

(bb. Soboļevs, Oherins, Brils, Rubenis, Auškaps, Zitmanis, Ņukša, Priedītis, Brokāns, Gobelko, Rubiks, Savicka, Terehovs, Grudulis, Barkāns, Astahovs, Šteinbriks, Johansons, Stefanovskis, Zālīte)

1.§ “Par pretsabiedriskajām nacionālistiskajām izpausmēm, kas notika 23.augustā Rīgā”

Pēdējā laikā naidīgās ārzemju radiostacijas un citi centri, kas izveidoti ideoloģiskā kara izvēršanai pret PSRS, pastiprināti aicināja Baltijas republiku iedzīvotājus šā gada 23.augustā - PSRS un Vācijas 1939.gada neuzbrukšanas pakta parakstīšanas gadskārtas dienā - rīkot demonstrācijas un mītiņus Rīgā, pēc Rietumu musinātāju ieceres, provokatorisko toni vajadzēja uzdot ekstrēmistiski noskaņotajiem elementiem, kas apvienojušies tā dēvētajā grupā “Helsinki-86”.

Uz naidīgās propagandas provokatoriskajiem aicinājumiem atsaucās atsevišķi politiski nenobrieduši Rīgas iedzīvotāji. Vairāki desmiti nacionālistiski noskaņotu personu bija nolēmušas organizēt gājienu un mītiņu pie Brīvības pieminekļa. Dažas no šīm personām, nolikdamas ziedus, uzvedās izaicinoši, sauca provokatoriskus lozungus, centās savai rīcībai piešķirt nacionālistisku, pretpadomju raksturu. Atsevišķi huligāniski elementi, galvenokārt jaunieši, apvainoja milicijas darbiniekus un pieļāva citus sabiedriskās kārtības pārkāpumus.

Tas viss lielākajā daļā pilsoņu izraisīja pamatotu sašutumu. Partijas un ideoloģiskais aktīvs notikumu vietā veica izskaidrošanas darbu. Tiesību aizsardzības orgānu darbinieki aizturēja personas, kas pārkāpa sabiedrisko kartību. Veiktie pasākumi deva iespēju lokalizēt pretsabiedriskās parādības, nepieļaut mītiņu un provokatorisko gājienu.

LKP CK birojs uzskata, ka notikumiem, kas šā gada 23.augustā risinājās pie Brīvības pieminekļa, ir acīm redzami negatīvs, politiski bīstams raksturs. Partijas Rīgas pilsētas komiteja, pilsētas izpildkomiteja, Rīgas pilsētas partijas rajonu komitejas un rajonu izpildkomitejas, kā arī tiesību aizsardzības orgāni nav veikuši visus pasākumus, lai nepieļautu gaidāmo nacionālistiski noskaņoto elementu saietu pie Brīvības pieminekļa.

Ņemot to vērā, LKP CK birojs nolemj:

1. Uzlikt par pienākumu partijas Rīgas pilsētas komitejai un Rīgas pilsētas partijas rajonu komitejām rūpīgi izanalizēt mācības, ko devuši šā gada 23.augusta notikumi pie Brīvības pieminekļa, un izstrādāt papildu pasākumus enerģiskai audzināšanai un propagandas darba pastiprināšanai visu pilsētas iedzīvotāju kategoriju vidū. Veikt nepieciešamo izskaidrošanas un profilakses darbu strādājošo kolektīvos, mācību iestādēs un cilvēku dzīves vietās, apspriežot konkrēto dalībnieku pretsabiedrisko rīcību šajā akcijā, kam bija nacionālistiska, pretpadomju nokrāsa.

2. CK nodaļām un masu informācijas līdzekļiem pastiprināt darbu, ko tie veic, lai atmaskotu buržuāzisko radiocentru graujošo darbību un tā dēvētās “Helsinki-86” nacionālistisko pretpadomju būtību. Republikas presē, radio un televīzijas raidījumos jāatklāj tās aktīvāko dalībnieku ekstrēmistiskais raksturs.

Mēneša laikā izstrādāt ilglaicīgu apsteidzošas propagandas programmu attiecībā uz sarežģītākajiem un asākajiem Latvijas vēstures aspektiem. Nosūtīt partijas komitejām orientējošu uzziņu par 23.augusta notikumiem un ieteikumus kontrpropagandas pasākumu organizēšanai. Šā gada septembrī vienotās politdienas ietvaros organizēt Latvijas komunistiskās partijas CK referentu lekcijas šajā jautājumā, Rīgā uz Republikāniskā Zinību nama bāzes atvērt politisko disputu un diskusiju klubu, plašāk iesaistīt šajās diskusijās, it īpaši jauniešu auditorijās, vadošos zinātniekus, kultūras un mākslas darbiniekus, žurnālistus, partijas, padomju un komjaunatnes aktīvu.

3. Partijas pilsētu un rajonu komitejām, arodbiedrību un komjaunatnes orgāniem pastiprināt darbu, kas tiek veikts, ieaudzinot darbaļaudīs, īpaši jauniešos, šķirisko pašapziņu, augstu politisko modrību un stabilu imunitāti pret naidīgās propagandas intrigām, pastāvīgi studēt sabiedrisko domu un savlaicīgi atklāt un atmaskot nacionālistiski noskaņotas personas, uzlabot individuālo darbu, palielināt darba kolektīvu sabiedrisko ietekmi uz šīm personām un radīt neiecietības atmosfēru pret jebkurām nacionālisma, šovinisma un antisovetisma izpausmēm, šajos nolūkos pilnīgāk izmantot partijas organizācijās notiekošo pārskatu un vēlēšanu kampaņu.

Partijas komitejās un organizācijās izskatīt internacionālās un patriotiskās audzināšanas jautājumos pieņemtā LKP CK lēmuma izpildes gaitu, īpašu uzmanību veltījot veiktā darba rezultativitātei.

4. Tiesību aizsardzības orgāniem līdzīgu provokāciju novēršanā parādīt lielāku elastību un noteiktību, turklāt nodrošinot sociālistiskās likumības, tiesiskās kārtības un pilsoņu konstitucionālo tiesību stingru ievērošanu.

5. Lēmuma izklāstu publicēt presē.

6. Lēmuma, izpildes kontroli uzdot Latvijas kompartijas CK sekretariātam un personāli Latvijas kompartijas CK sekretāram b.A.Gorbunovam.

_________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1993., Nr.4(11), 51.-52.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 59.apr., 50.l., 63.-64.lp.

Ievietots: 07.06.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV