Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iesniegums Krievijas armijas virspavēlniekam par latviešu karaspēka vienību dibināšanu Krievijas armijas sastāvā.

[1915.gada 10.jūnijā (28.maijā), Rīgā]
___________________________________________________________________

Jūsu augstā ekselence, augsti godātais kungs, Nikolaj Nikolajevič! 1914.g. 26.jūlijā vēsturiskā valsts domes sēdē man bij tas gods, no valsts domes tribines, tautas un lielās Krievijas valdības priekšstāvju sapulcei apliecināt augsto patriotisko saviļņojumu visā latviešu tautā pēc pirmām ziņām par varmācīgā ienaidnieka nodomiem. Tomēr šis patiesais patriotisms nevarēja izpausties vienīgi vārdos;

jau no pirmām šī asiņainā kaŗa dienām visi latvieši tiecās pierādīt to darbos un aktīvi līdzdarboties cīņā par dzimtenes atbrīvošanu. Pēdējo dienu notikumi sevišķi stiprināja latviešu tautā šīs tieksmes un, lai viņas izvestu dzīvē, tautas priekšstāvji griezās pie manis ar lūgumu, darīt zināmu attiecīgām iestādēm latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem - brīvprātīgiem, pēc valdības atļauto poļu leģionu un armēņu družīnu parauga, un lūgt kaŗa resora nepieciešamo atbalstu, lai šis patriotiskais pasākums tiktu reālizēts. 

Latviešu spējas kaujas dienestā, viņu izturību, briesmu nicināšanu, drošsirdību, intelligenci un patiesu vēlēšanos uzvarēt briesmīgo ienaidnieku pilnīgi pierādīja ģen. Potāpova grupas 1. un 2. Daugavgrīvas bataljoni, kuŗi sastāvēja no latviešiem. Šie bataljoni, pēc Jelgavas aizstāvēšanas vadītāja ģen. Potāpova liecības, sakaujot vāciešus, paši pārgājuši uzbrukumā. Šie divi bataljoni guva ievērību jau agrāk. 2.Daugavgrīvas bataljons 23.martā pie Andrējevas, ienaidnieka ielenkts, izlauzās pilnā kaujas apbruņojumā, nepazaudējot nevienu šauteni, bet 1.Daugavgrīvas bataljons 15., 14. un 15.aprīlī pie Korcjanu sādžas, zaudējot 70 % sastāva, izlauzās cauri apejošā ienaidnieka rindām.

Latviešu družīnu (pulku) formēšana, tiešā kaŗa priekšniecības uzraudzībā, būtu labs palīgs kaŗaspēkam Baltijā un citās frontēs. Bez tam jāmin arī citi labvēlīgākie apstākļi, kuŗi atvieglo projekta izvešanu. 1. un 2.Daugavgrīvas bataljoni, kas savu varonību pierādījuši pie Andrējevas, Moriānovas, Korcjāniem, Šateikiem, Popeļaniem un Jelgavas aizstāvēšanā - jemot vērā to, ka viņos lielā vairākumā ir latviešu tautības virsnieku un kareivju, būtu noderīgi kā sevišķi labi kadri formējamām družīnām (pulkiem). Vienādas asinis, valoda, augstais kultūras līmenis veicinātu nevien kaŗa zināšanu ātru un sekmīgu piesavināšanos, bet stiprinātu arī viņu vienību, stingrību un kopgaru. Daudzās latviešu velosipedistu, strēlnieku, airētāju, vingrotāju u.c. biedrības audzinājušas latvju jaunatnē labas un teicamas spējas kaŗa dienestam. Projektējamās družīnas, blakus kareiviskiem uzdevumiem, varētu sniegt ievērojamus pakalpojumus armijai kā palīgi sakaru uzturēšanā starp atsevišķām kaŗaspēka daļām, izlūki, lauku pasta dienestā. Družīnas varētu izmantot kā ložmetēju un vispār sakaru komandas u.t.t. Bez tam latvieši kā vietējo apstākļu un apkārtnes labi pazinēji un vietējās valodas pratēji vajadzības gadījumā varētu nopietni pakalpot armijai.

Ievērojot sacīto un iesniedzot Jūsu augstai ekselencei šīs manas domas un uzskatus, atļaujos cerēt, ka Jūs labvēlīgi piekritīsiet šim latviešu patriotiskam pasākumam - palīdzēt pēc savām spējām dzimtenei.

Padevīgi lūdzu Jūsu augsto ekselenci, ja kaŗa priekšniecība atļautu dibināt latviešu družīnas, neatteikties paziņot to man un vietējai civilvarai. 

Uzdrošinos piemetināt, ka latviešu tautas interesēs un pēc kaujas notikumu gaitas, būtu vēlams šo pasākumu izvest dzīvē visdrīzākā laikā. 

Gaidīdams Jūsu augstās ekselences labvēlīgo atbildi, lūdzu piejemt manas dziļās cienības un padevības apliecinājumu.

Rīgā, 28. maijā, 1915.g.
Adrese: stacija Ikšķile, uz Rīgas-Orlas dzelzceļa.
__________________________________________________________________

Avots: Poriets, J. Sāpju ceļš. Latviešu veco strēlnieku cīņu laikmeta vēsturiskie domenti un atmiņas. Rīga: Valters un Rapa, 1932. 14.-16.lpp. (Pārpublicējot saglabātas J.Porieša izdevuma rakstības īpatnības.)

Dokumenta atrašanās vieta: Центральный государственный военно исторический архив, 2031.f., 2.apr., 44.l., 1.lp. [Latviešu strēlnieku vēsture (1915-1920). Red. J.Krastiņš. Rīga: Zinātne, 1970. 636.lpp., 62.piezīme]; Центральный государственный военно исторический архив, 2003.f., 2.apr.,323.l., 178.lp. [Bērziņš, V. Latvija Pirmā pasaules kara laikā. Rīga: Zinātne, 1987. 101.lpp., 94.zemsvītras piezīme].

Komentārs

Publicējamais lūgumraksts ar J.Goldmaņa parakstu bija sastādīts trijos eksemplāros, no kuriem viens bija adresēts Krievijas armijas augstākajam virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam. Šo eksemplāru 10.jūnijā (28.maijā pēc vecā stila) personīgi iesniedza pats Goldmanis. Otrs lūgumraksts eksemplārs bija adresēts Krievijas armijas ģenerālštāba priekšniekam, un tā iesniegšanu uzņēmās students K.Glīzdiņš. Trešo Ziemeļrietumu frontes štābam adresēto eksemplāru adresātam nogādāja ģenerālis Potapovs, kurš arī piedalījās lūgumraksta teksta rediģēšanā. [Andersons, I, Gaitu sākums. Latviešu strēlnieki Rīgas frontē (1915-1917). Rīga: Latvijas Žurnālistu savienības Komerccentrs, 1991. 27.lpp.]

Ievietots: 13.02.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV