Fromholds, Rīgas arhibīskaps, izlēņo bruņiniekam Volmāram fon Rozenam un Henekem fon Rozenam Rozenu muižu un citas neaizņemtās zemes sakarā ar Otto fon Rozena nāvi.
___________________________________________________________________________
Fromholds, Dieva žēlastības un
Romas sēdekļa arhibīskaps svētajās Rīgas baznīcās, dod dievbijīgajiem
un apdomīgajiem vīriem Volmāram fon Rozenam, bruņiniekam un Henekem, Otto
fon Rozena dēliem pilnīgu mīlestību iekš mūsu Dieva tā kunga. Dzimtas
iepriekšējie pārstāvji parādījuši lielu uzticību Rīgas baznīcām un
visiem dievbijīgajiem cilvēkiem tajās, dodot lielu ieguldījumu aizstāvībā
un kalpošanā tajās, kā ari citus tikumus. Abi pēdējie gājuši priekšgājēju
paraugā. Kad vēl bija dzīvs Otto fon Rozens, viņš bija Rīgas arhibīskapa
vasalis. Viņam tika izlēņota Rozenu muiža ar apstrādātiem un neapstrādātiem
tīrumiem, zemi, krūmājiem, pakalniem, biezokņiem, meža cirsmām, pļavām,
ganībām, bišu kokiem jauniem un veciem, izmirušiem un dzīviem, tekošām upītēm
un līdzīgiem ūdeņiem ar zvejas tiesībām, ar tur izveidotām dzirnavām un
tādām, kuras vēl jāizveido, ar dīķiem, notekošiem un nenotekošiem, ar
visām tiesībām uz lietošanu, kas šeit piederīgs, izņemot neko citu kā
tikai šos ciemus- Surmeni, Vilzekules muižu, kurā dzīvojis Hermens Vilzekule,
Kakileni, Ikvaldi, Ligeleni, Raiskemeni, Auderi, Prēneni, Raiskumu ar Cēsu prāmi
uz Gaujas un ar ciemu Modezele kā likumīgu lēņmuižu, kurā Otto fon Rozens
mira, palikdams bez mantiniekiem.
Kad
pagājuši 12 gadi, muiža atkal piederēja baznīcai. Tālāk tā tiek ar visu
tai piederošo likumīgā kārtā nodota Rozena tiesiskajiem mantiniekiem, kuri
no viņa dzimuši vai dzims, lai tā nenonāktu svešu personu rokās. Par šo
muižu, mēs atzīstam oficiāli, mums tika samaksāts 1000 Rīgas markas, 36
siliņi Lībekas feniņi. Šo nosauktās muižas pirkumu, kur iepriekš jau
samaksāja 100 markas, mēs izdarījām par labu mūsu Rīgas baznīcām, kas
bija nonākušas grūtā stāvoklī. Mums vajadzēja sazināties ar mūsu svētā
tēva pāvestu, kurš apžēlojās par Rīgas arhibīskapu un atvēlēja baznīcas
regālijas- kroņus, priesteru tērpus u.c. piederumus.
Volmāram un Henekem nav parādi
ne ar lopiem, ne ar labību, ne citās Itetās tajā brīdī, kad mēs šo muižu
izlēņojam. Visu teikto šajā dokumentā uz mūžīgiem laikiem mēs apstiprinām
ar savu zīmogu un mūsu kapitula zīmogu.
_____________________________________________________________________________
© 1991. Bruno Bušvehters, tulkojums no viduslejasvācu valodas.
Avots: Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Herausgegeben von Bruiningk, H., Busch, N. Riga: Kommissionsverlag von Jonck & Poliewsky, 1908. Band I, S. 73-75.
Ievietots: 25.04.2001.