Fromholds, Rīgas arhibīskaps, izlēņo bruņiniekam Volmāram fon Rozenam un Henekem fon Rozenam Rozenu muižu un citas neaizņemtās zemes sakarā ar Otto fon Rozena nāvi.

[1350.gada 5.februāris]
___________________________________________________________________________

Fromholds, Dieva žēlastības un Romas sēdekļa arhibīskaps svētajās Rīgas baznīcās, dod dievbijīgajiem un apdomīgajiem vīriem Volmāram fon Rozenam, bruņiniekam un Henekem, Otto fon Rozena dēliem pilnīgu mīlestību iekš mūsu Dieva tā kunga. Dzimtas iepriekšējie pārstāvji parādījuši lielu uzticību Rīgas baznīcām un visiem dievbijīgajiem cilvēkiem tajās, dodot lielu ieguldījumu aizstāvībā un kalpošanā tajās, kā ari citus tikumus. Abi pēdējie gājuši priekšgājēju paraugā. Kad vēl bija dzīvs Otto fon Rozens, viņš bija Rīgas arhibīskapa vasalis. Viņam tika izlēņota Rozenu muiža ar apstrādātiem un neapstrādātiem tīrumiem, zemi, krūmājiem, pakalniem, biezokņiem, meža cirsmām, pļavām, ganībām, bišu kokiem jauniem un veciem, izmirušiem un dzīviem, tekošām upītēm un līdzīgiem ūdeņiem ar zvejas tiesībām, ar tur izveidotām dzirnavām un tādām, kuras vēl jāizveido, ar dīķiem, notekošiem un nenotekošiem, ar visām tiesībām uz lietošanu, kas šeit piederīgs, izņemot neko citu kā tikai šos ciemus- Surmeni, Vilzekules muižu, kurā dzīvojis Hermens Vilzekule, Kakileni, Ikvaldi, Ligeleni, Raiskemeni, Auderi, Prēneni, Raiskumu ar Cēsu prāmi uz Gaujas un ar ciemu Modezele kā likumīgu lēņmuižu, kurā Otto fon Rozens mira, palikdams bez mantiniekiem.

Kad pagājuši 12 gadi, muiža atkal piederēja baznīcai. Tālāk tā tiek ar visu tai piederošo likumīgā kārtā nodota Rozena tiesiskajiem mantiniekiem, kuri no viņa dzimuši vai dzims, lai tā nenonāktu svešu personu rokās. Par šo muižu, mēs atzīstam oficiāli, mums tika samaksāts 1000 Rīgas markas, 36 siliņi Lībekas feniņi. Šo nosauktās muižas pirkumu, kur iepriekš jau samaksāja 100 markas, mēs izdarījām par labu mūsu Rīgas baznīcām, kas bija nonākušas grūtā stāvoklī. Mums vajadzēja sazināties ar mūsu svētā tēva pāvestu, kurš apžēlojās par Rīgas arhibīskapu un atvēlēja baznīcas regālijas- kroņus, priesteru tērpus u.c. piederumus.

Volmāram un Henekem nav parādi ne ar lopiem, ne ar labību, ne citās Itetās tajā brīdī, kad mēs šo muižu izlēņojam. Visu teikto šajā dokumentā uz mūžīgiem laikiem mēs apstiprinām ar savu zīmogu un mūsu kapitula zīmogu.
_____________________________________________________________________________

© 1991. Bruno Bušvehters, tulkojums no viduslejasvācu valodas.

Avots: Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Herausgegeben von Bruiningk, H., Busch, N. Riga: Kommissionsverlag von Jonck & Poliewsky, 1908. Band I, S. 73-75.

Ievietots: 25.04.2001.

HISTORIA.LV