[1919. gada 26. jūnijā, Rīgā]
___________________________________________________________

Slepeni

Sakarā ar notikumu straujo attīstību pagājušajā nedēļā nebija iespējams pietiekami izskaidrot karaspēka vienībām manus lēmumus un motīvus, tāpēc es lūdzu virsniekus piemērotā veidā paziņot saviem ierindniekiem sekojošo:

Divīzijas pāreja Latvijas dienestā notiek tādēļ, ka Vācijas valdība aiz politiskiem apsvērumiem Atantes priekšā uzņēmās saistību neizmantot ziemeļos no Daugavas Vācijas impērijas karaspēka vienības. Tādējādi dzelzsdivīzijai būtu bijis jāatstāj Rīgu tai brīdī, kad Baltijas landesvērs - kā jau minēts 18. jūnija divīzijas pavēlē - apvienotā igauņu-boļševiku karaspēka un ulmaniešu karaspēka darbības rezultātā atradās ārkārtīgi apdraudētā stāvoklī. Pametot landesvēru šādā brīdī likteņa varā, būtu jāzaudē ne tikai Rīga, bet, iespējams, arī visa Kurzeme, un tā būtu zudušas jelkādas kolonizācijas izredzes, zeme atkal tiktu boļševikiem, un visi vācieši - gan valsts vācieši, gan arī Baltijas vācieši - būtu spiesti atstāt šo zemi.

Vācijas valdība tomēr grib jebkuros apstākļos aizkavēt masveidīgu Baltijas vāciešu bēgšanu. Tādēļ tā ir uzticējusi armijas virspavēlniecībai attiecīgu pasākumu veikšanu.

Apstāklī, ka dzelzsdivīzija pāriet Latvijas dienestā, armijas virspavēlniecība saskata līdzekli, kā apmierināt Vācijas valdības vēlēšanos neizmantot Vācijas impērijas karaspēku uz ziemeļiem no Daugavas un noturēt līdz šim iegūto.

Ar šo pāreju neviens, kas dienē divīzijā, nezaudē savu Vācijas pavalstniecību. Apgādē nenotiks nekādas izmaiņas. Alga paliks līdzšinējā. Ar Latvijas valdību noslēgtais pagaidu līgums ir spēkā līdz 1. jūlijam, kad tas jāatjauno.[..]

Es pieprasu no saviem virsniekiem, lai viņi sīki iztirzā šos jautājumus ar saviem padotajiem, enerģiski atspēko visas gļēvās baumas un ar savu iespaidu apslāpē jebkuru kaitīgu aģitāciju, kas varētu graut uzticību virsnieku vadībai.

Es centīšos personīgi apmeklēt pēc iespējas vairāk karaspēka vienību, lai tām izskaidrotu mūsu stāvokli. Tomēr sagaidu, ka arī tās apakšvienības, kuru apmeklējumam man pašreiz nepietiek laika, man dāvās savu uzticību tajā pārliecībā, ka es arī turpmāk visiem spēkiem aizstāvēšu viņu intereses.

Majors Bišofs

____________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.101, 200.-201.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA 1899.f., 2.apr., 290.l., 20.lp. Iespiests tipogrāfiski vācu valodā.