[1958.gada 2.janvārī]
__________________________________________________________________

Sakarā ar Padomju SRS Augstākās Padomes Prezidija 1955.gada 17.septembra dekrētu “Par padomju pilsoņu amnestiju, kuri Lielā Tēvijas kara laikā 1941.-1945.g. sadarbojušies ar okupantiem” un to, ka PSRS Augstākās Padomes Prezidija komisijas pārskata lietas par personām, kuras atradušās labošanas darbu nometnēs un izsūtījumā, Latvijas PSR 1956.-1957.g. pēc nepilnīgām ziņām ir atgriezies vairāk nekā 21 000 cilvēku, kuri agrāk represēti par kontrrevolucionāriem noziegumiem. Bez tam Latv. PSR Ministru Padomes komisija no specnometinājuma uzskaites ir noņēmusi 7022 ģimenes, kopumā 18 318 cilvēku.

Kā noskaidrots, atgriezušos vidū ir ap 500 bijušo bruņoto nacionālistisko bandu dalībnieku, vairāk nekā 500 bijušo nelegālo nacionālistisko organizāciju un grupu dalībnieku, liels skaits bijušo ārzemju izlūkdienestu aģentu, latviešu buržuāziskās un vācu fašistiskās armiju virsnieku, daudzi bijušie buržuāzisko polit[isko] partiju līderi, ievērojami Ulmaņa režīma ierēdņi un citi.

Nozīmīga daļa atgriezušos ir apmetusies uz dzīvi republikas lielajās pilsētās un ciematos. Rīgā ir uzskaitīts 1660 cilvēku. Patiesībā Rīgā dzīvojošais atgriezušos skaits ir daudz lielāks, jo zināms atgriezušos skaits, tā kā ir pasu ierobežojumi, pierakstījās uz dzīvi ārpus Rīgas, bet faktiski dzīvo pie saviem radiniekiem vai paziņām Rīgā. Tā, piemēram, Siguldā, Strēlnieku ielā 37, skaitās pierakstījusies 1955.gadā pirms termiņa no l[abošanas] d[arba] n[ometnes] atbrīvotas štata jehoviete bijusī Rīgas sektantu grupas vadītāja Migla Emma Dāvida meita, dzimusi 1904.gadā. [..]

Rīgā, Aptiekas ielā 2, dz.2, bez pieraksta pie sava paziņas Ķemera dzīvo 1957.gadā atgriezies luterāņu mācītājs Siļķe Arturs Kriša dēls, dzimis 1908.gadā, kas skaitās pierakstījies Rīgas rajona Slokā. Agrāk Siļķe bija starptautiskās pretpadomju organizācijas “Kristīgo studentu biedrība” filiāles vadītājs, audzināja jaunatni nacionālistiskā garā. Atrodoties nometnēs, tika turēts aizdomās par pagrīdes nacionālistiskas organizācijas vadīšanu, kas tur darbojās.

Rīgā dzīvo vairāk nekā 150 cilvēku no tiem, kas pierakstījušies uz dzīvi Rīgas rajonā.

Ogres rajonā no ieslodzījuma un izsūtījuma vietām ir atgriezušies 690 cilvēki. No viņiem 100-120 cilvēki, noformējot pierakstīšanos, uz dzīvi Ogres rajonā nepalika Ir atklāts, ka 25 cilvēki no šī skaita dzīvo Rīgā.

No 1630 cilvēkiem, kuri atgriezušies un dzīvo Rīgā, ir atklāti: 78 bijušie bandīti, 63 nac[ionālistiskās] pagrīdes dalībnieki, ASV, vācu izlūkdienesta un pretizlūkošana aģenti - 49 cilvēki, oficiāli SD līdzstrādnieki - 47 cilvēki, 396 soda akciju dalībnieki, 131 cilvēks dienējis policijā un policijas bataljonos, liels skaits dažādu buržuāzisko politisko partiju biedru, to skaitā bijušie Latvijas Sociāldemokrātiskā partijas līderi - Menders F.J., Eliass K., Lorencs K.K., Bīlmanis R.D., Būmeisters K.J., Grēviņš V.J., Kaupiņš H.J. un citi.

Rīgas rajonā uzskaitīti 958 atgriezušies cilvēki, kuru vidū ir atklāti 68 bijušie bandīti.

No 1149 cilvēkiem, kas atgriezušies Cēsu rajonā, 70% ir iekārtojušies uz dzīvi pašā Cēsu pilsētā.

Ventspilī un Ventspils rajonā no ieslodzījuma vietām un izsūtījuma atgriezušies 917 cilvēki, no tiem Ventspils rajonā dzīvo 401 cilvēks. Ventspils rajonā atgriezušos vidū atklāti 10 bijušie ārv[alstu] izlūkdienestu aģenti, 5 bijušie t.s. “Latviešu Centrālās padomes” dalībnieki, 12 bijušie bandīti.

Liepājā un Liepājas rajonā uzskaitīti 835 no ieslodzījuma vietām un izsūtījuma atgriezušies cilvēki. To vidū atklāti 40 cilvēki - bijušie vācu izlūkošanas un pretizlūkošanas orgānu aģenti, vairāk nekā 20 cilvēku - bijušo nacionālistisko organizāciju - t.s. “Tēvijas Vanagu”, “Kursa” u.c. aktīvi dalībnieki.

Jelgavā un Jelgavas rajonā uzskaitīts 1300 atgriezušos cilvēku, viņu vidū atklāti 33 bijušie bruņoto bandu dalībnieki.

Ir fakti, ka daži, atgriezušies no ieslodzījuma vietām un izsūtījuma, mēģina izvairīties no VDK orgānu redzesloka, ilgstošu laiku dzīvo bez pieraksta pie saviem paziņām un radiniekiem.[..]

Taču atgriezušos vidū ir daudz tādu personu, kuras palikušas padomju varai naidīgās pozīcijās, ir nodomājušas vai jau veic pretpadomju darbību. Ar šādiem mērķiem viņi atjauno savus bijušos noziedzīgos sakarus, mēģina izveidot sakarus ar kapitālistisko valstu pārstāvjiem un ar ārzemju latviešu nacionālistiskām organizācijām, bet daži atklāti veic pretpadomju aģitāciju un izsaka draudus komunistiem un lieciniekiem, kas agrāk uzstājušies viņu prāvās. Atsevišķas personas no atgriezušos skaita, atrazdamās ieslodzījumā vai izsūtījumā, aktīvi veica pretpadomju darbību, veidoja tur nacionālistiskas organizācijas un grupas, no tām pazīstamas t.s. “Severnij sojuz borbi” [“Ziemeļu cīņas savienība”], “Latvietis” u.c.

Tā, piemēram, bijušais vācu armijas triecienvienības komandieris Laumanis un viņa domubiedri Zemzars, Macpāns un citi, kas atgriezušies 1955.gadā, izciešot sodu PSRS IeM Vorkutas nometnē, bija nelegālās pretpadomju organizācijas “Latvietis” dalībnieki, kas tur darbojās. Viņi izdeva pretpadomju žurnālu, lai latviešu vidū uzturētu nacionālu garu. Zemzars atveda no nometnes vienu no 26 viņu izdotajiem žurnāliem.

Pēc atgriešanās Latvijā Laumanis, Zemzars, Macpāns nepārtrauca cīņu ar padomju varu un turpināja nacionālās pagrīdes izveidošanas darbu. (Visi viņi 1957.gada martā arestēti.)[..]

Bijušie Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas līderi - Menders F.J., Eliass K., Lorencs K.K., Bīlmanis R.D., Būmeisters K.J., Grēviņš V.J., Kaupiņš H.J., paliekot savās menševistiskajās politiskajās pozīcijās, pēc atgriešanās Rīgā atjaunoja sakarus savā starpā un sistemātiski satiekas. Viņi lolo nodomus atjaunot savu sociāldemokrātisko (menševistisko) darbību, bet tikai tai labvēlīgos apstākļos. Ar šo mērķi tiek meklētas iespējas saņemt informāciju par latviešu sociāldemokrātu (menševiku) darbību ārzemēs.

Pašlaik minētie sociāldemokrātijas līderi no menševistiskām pozīcijām savā starpā apspriež Komunistiskās partijas un Padomju valdības veiktos pasākumus.

Tādiem noskaņojumiem, un konkrēti Lorenca, neapšaubāmi ir ietekme uz viņa dēla - Maskavas kinematogrāfijas institūta studenta Lorenca Viktora ideoloģisko pasaules uzskatu un rakstnieka darbību, kurš uzrakstīja apmelojošu, pēc būtības absolūti nacionālistisku scenāriju kinofilmai “Dzimtene, piedod”, kas ir noņemta no ražošanas.

Nopietna un kaitīga, bet atsevišķos gadījumos arī naidīga ietekme uz iedzīvotājiem un īpaši uz jaunatni ir mācītājiem, baznīcu darbiniekiem, sektantiem, kas atgriezušies no ieslodzījuma vietām. 1955.-1957.g. no ieslodzījuma vietām atgriezās 109 garīdznieki (katoļu garīdznieki, luterāņu mācītāji, pareizticīgo mācītāji, baptistu sludinātāji un citu baznīcas konfesiju personas), 28 bijušie aktīvie Vasarsvētku draudzes sektanti, 40 bijušie pagrīdes sektanti jehovieši.[..]

Daudzās vietās no ieslodzījuma un specnometinājuma atgriezušies amnestētie bijušie valsts noziedznieki, kulaki un citi naidīgi elementi, apmetoties uz dzīvi kolhozos, atklāti pauž neapmierinātību par savu stāvokli un visvisādos ceļos cenšas panākt agrāk piederošā īpašuma atgūšanu. Atsevišķi padomju orgānu darbinieki un kolhozu vadītāji, ejot viņu pavadā un brīžiem uzskatot, ka šādām personām padomju vara ir nepelnīti nodarījusi pāri, apmierina viņu bieži nepamatotās vajadzības, atdod atpakaļ viņu mājas, iedod mājlopus un sniedz citu palīdzību uz kolhoza rēķina, kaitējot kolhoznieku interesēm. Pēc tam daži, atgriezušies kolhozos, nestrādā, atļaujas izteikt draudus tiem padomju pilsoņiem, kas liek šķēršļus atdot zaudēto, ņirgājas par godīgiem kolhozniekiem, izdzīvo viņus no savām bijušajām mājām, kā arī izplata dažādas provokatīvas baumas par karu un šajā sakarā neizbēgamo padomju varas un kolhozu iekārtas likvidāciju Latvijā.[..]

Latv. PSR MP VDK orgāni veic pasākumus, lai novērstu to personu, kas atgriezušās no ieslodzījuma un izsūtījuma, pretpadomju darbību. 1957.gadā no šīs kategorijas personām bija arestēti 15 cilvēki.[..]

Par nenozīmīgām pretpadomju izpausmēm profilaktiskais darbs tika veikts ar daudzām šīs kategorijas personām.[..]

Latvijas PSR Ministru Padomes
Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs
ģenerālmajors

Vēvers

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.21, 112.-118.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 21.apr., 48.a l., 39.-63.lp.

Ievietots: 03.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV