Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nodaļas vadītāja vietnieka A.Drozdova ziņojums Centrālās komitejas sekretāriem J.Kalnbērziņam, F.Titovam, P.Ļitvnovam un A.Pelšem par Rīgas iedzīvotāju politisko noskaņojumu sakarā ar 1949.gada 25.marta deportācijām.

[1949.gada 26.martā]
______________________________________________________________

INFORMĀCIJA

Par Rīgas p. iedzīvotāju politisko
noskaņojumu sakarā ar veiktajiem pasākumiem
naktī no 1949.gada 24. uz 25.martu

Rīgas iedzīvotāju vidū pastiprinās pārrunas par naktī no 24. uz 25.III veiktajiem pasākumiem. Fabrikās, rūpnīcās, veikalos, tirgū - visur runā par notikušo faktu. Daudzi pret veikto pasākumu izturas labvēlīgi, paziņodami: “Sen bija laiks. Tā viņiem arī vajag. Tagad būs mazāk bandītu. Latvijas attīrīšana no tautas ienaidniekiem paātrinās republikas uzplaukumu utt.”

Tomēr līdztekus tam izplatās dažādi aplami iztulkojumi, cilvēki dažādi izskaidro šo faktu: “Notiek Latvijas attīrīšana sakarā ar to, ka drīz būs karš, amerikāņi un angļi pastiprināti gatavojas uzbrukumam Padomju Savienībai, stipri militarizē Vācijas rietumu daļu.” - “Izved boļševikiem nepakļāvīgos latviešus.” - “Piecus gadus pēc kara Latvijā nevienu neaiztika, bet tagad izved latviešus tādēļ, ka ievajadzējušies cilvēki taigas apgūšanai.” - “No Rīgas izveduši 20 tūkst. latviešu, no viņiem 80% bērnu un sieviešu, Ropažu st. stāv apmēram simt ešelonu, kur dienu un nakti notiek latviešu lādēšana vagonos.” - “Izvedīs vēl 2-3 naktis.”

Provokatoriskas baumas bijušas izplatītas rūpnīcā VEF Pils. Moisejeva -10. ceha apkopēja, ierodoties darbā, pastāstījusi ceha sievietēm, ka it kā viņa pati redzējusi, kā iesēdinājuši mašīnā arestētu sievieti ar meitu, bet zīdaini atstājuši. Viņa to paņēmusi pie sevis, bet, aizejot uz darbu, iedevusi šo mazuli kaimiņiem. Ceha partordze viņu atmaskoja. Izklaušinot Moisejeva atzinās, ka viņa to pastāstījusi aiz muļķības. 23.vidusskolas skolēni, atnākuši no stundām, stāstīja saviem vecākiem, ka visus latviešus izved uz Sibīriju, ka 2.skolā no stundām paņemtas 3 meitenes - komjaunietes. Tas radīja lielas bažas un satraukumu viņu mātēs. Dažas fabrikas “Boļševička” strādnieces, pārstāstīdamas darbā savu bērnu teikto, pauda neapmierinātību. Starp citu, skolotāji tamlīdzīgas provokatoriskas sarunas neliek pārtraukt, viņi paši ir paniski noskaņoti it kā aiz bailēm, ka visu latviešu inteliģenci izvedīs no Latvijas. Vislielāko satraukumu pauž 2.vidusskolas skolotāji. Provokācijas nolūkos ārstnieciskā personāla vidū bija izplatītas baumas, ka it kā arestēta ārste b. Mazgalniņa, kura medicīnas darbiniekiem pazīstama kā sabiedriskā aktīviste. Sakarā ar šo ziņu daudzi ārsti pārbijās un izdarīja secinājumu, ka lieta tātad virzās uz visu latviešu izsūtīšanu.

Neveselīgās, provokatoriskās baumas rada nervozitāti godīgu strādnieku un strādnieču vidū. B.Dambe - fabrikas “Māra” strādniece, pilsētas padomes deputāte, vērsās pie fabrikas komitejas priekšsēdētaja ar jautājumu: “Kas notiek Rīgā? Klīst tādas drausmīgas runas, ka visus latviešus izvedīšot uz Sibīriju; par ko? Man rokas neceļas darbam, nekas vairs nepatīk.” B.Mīļā - tās pašas fabrikas ceha brigadiere, laba strādniece, arī izrāda satraukumu par izsūtīšanu no Rīgas un stāsta cehā: “Jāgatavo ātri sausiņi.” Īpaši nospiests garastāvoklis ir fabrikas “Māra” šūšanas ceha strādniecēm, rezultātā 25.III vakara maiņa izgatavoja 1700 pāru veļas parasti izgatavoto 2200-2300 pāru vietā. No šī ceha arestēti 2 cilvēki - šucmaņa sieva un notiesāta dēla māte. Partijas organizācija sūta uz vakara un nakts maiņām vairāk komunistu masu izskaidrošanas darba veikšanai. Saspringts stāvoklis izveidojies rūpnīcā “Vairogs”, kur bija daudz leģionāru. 25.III vakarā uz rūpnīcu pēc kravas atbrauca automašīna ar pastiprinātā apsardzē esošiem karagūstekņiem - un tās aizbraukšana no rūpnīcas sakrita ar maiņas darba beigām. Tas izsauca lielu apjukumu, daudzi nosprieda, ka mašīna aizvedusi arestētos rūpnīcas darbiniekus. Konstruktoru birojā strādā no Vācijas angļu zonas repatriētie, arī viņi bija nolaiduši rokas, gaidīdami savu arestu. Rūpnīcas “Vairogs” komunisti mobilizēti izskaidrošanas darbam masās par notikušo, bet pie viņiem gandrīz neviens no strādniekiem pēc paskaidrojuma negriežas, vairāk aprobežojas ar sačukstēšanos savā starpā.

Rūpnīcā “Sarkanā zvaigzne” strādnieki Plesiņš, dienējis vācu armijā, un Asiņš - atslēdznieks - atklāti pauž savu neapmierinātību ar latviešu arestiem, paziņodami: “Krievi par to dārgi samaksās.” Druvis, noliktavas pārzinis, un Duncs, atslēdznieks, savā starpā runājuši: “Atkārtojas 1941.gads, bet mēs tiem krieviem parādīsim, ko nozīmē aizdzīt latviešus no dzimtajām vietām.” Tepat rūpnīcā uz darbu atnāca trīs strādnieki - bij. leģionāri, saposušies uzvalkā. Uz tiem uzdoto jautājumu, kāpēc viņi tādā izskatā atnākuši uz darbu, viņi atbildēja: “Mūsējos ņem ciet tieši darbā, arī mēs tam sagatavojāmies.”

Fabrikā “Boļševička” klīda citāda rakstura runas, daudzi sāka skaidrot, ka tie nav aresti, bet pārvietošanas pasākumi, atļaujot izbraukt veselām ģimenēm un ar mantām. “Ņem tikai tos, kuri iejaukti kaut kādos sliktos darbos pret padomju varu.” Ievērojami mierīgāk kļuvis 1.pilsētas slimnīcas kolektīvā. 25.III vakarā šeit notika politskolas nodarbība, tika nolasīta lekcija par tematu “Par inteliģences lomu piecgades plāna izpildīšanā”. Uz lekciju atnāca tik daudz cilvēku, cik nekad nav bijis. Atnāca pat profesors Balodis, interns Luris, kuri 4 gadu laikā nekādas lekcijas nebija apmeklējuši. 3.poliklīnikā cilvēki ir burtiski bēru noskaņojumā ārstes Kuzminskas aresta dēļ.

Valsts universitātē, tāpat kā iepriekš, notiek aizkulišu pārrunas, dzirdēti šādi atsevišķi izteikumi: “Izved visus ebrejus, 80% latviešu, un paliek vienīgi krievi - komunisti.” 25.III nodarbībās nepiedalījās 410 studentu no kopējā 4982 cilvēku skaita. Neierašanās iemesli tiek noskaidroti. Lauksaimniecības akadēmijā vērojams vecāko kursu studentu satraukums. Vairāki studenti stāsta, ka viņi gandrīz visu nakti no 25. uz 26.III staigājuši pa Rīgas ielām, baidīdamies no aresta.

Kāds no Valsts universitātes šoferiem teica, ka 25.III ceļā uz Bausku pie Lietuvas robežas daudzas ar somām apkrāvušās latviešu grupas griezušās pie viņa ar lūgumu tās uzņemt, ko viņš tām atteicis.

Rīgas tirgos krasi samazinājies produktu pievedums salīdzinājumā ar parasto: sviesta par 25%, gaļas - 50%, krējuma - 25%, piena - 40%, speķa - 40-50%, kartupeļu - 25-30%, miltu - 50%. Radies paaugstināts pieprasījums pēc maizes, taukvielām, universālveikalā izveidojās liela rinda pēc maizes - un to 26.III tirgoja tikai līdz pusdienlaikam. Juvelierizstrādājumu veikalos tiek izpirkti zelta un citi dārgmetālu izstrādājumi. Uz pārdevēju jautājumiem atsevišķiem pircējiem, kāpēc tāds pieprasījums pēc dārglietām, sekoja atbilde: “Varbūt būs karš, varbūt visus latviešus izsūtīs, tad jau labāk nodrošināties ar vērtslietām.”

Pieaugušas produktu cenas: sviestam cūkgaļas speķim līdz 4-5 rbļ. kilogramā, kviešu miltiem līdz 2-3 rbļ. Kilogramā, kartupeļiem līdz 30 kap. kilogramā. Pieaugušas sviesta cenas lauksaimniecības kooperācijas veikalos.

Latvijas K(b)P CK Partijas, arodbiedrību un komjaunatnes
nodaļas vad. Vietn.

Drozdovs

Informācijas sektora vad.

Ņikonovs

_______________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.15, 81.-86.lpp.

Publicēts arī: Pagājuši 50 gadi pēc 1949.gada marta masu deportācijām. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1999. Nr.1(30), 146.-148.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 12.apr., 81.l., 55.-57.lp.

Ievietots: 02.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV