[1941.gada 21.janvārī]
____________________________________________________________

PILNĪGI SLEPENI

Instrukcija par operācijas veikšanas kārtību, lai no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas
izsūtītu pretpadomju elementus

1. Vispārējais stāvoklis

Pretpadomju elementu izsūtīšana no Baltijas republikām ir uzdevums ar lielu politisku nozīmi. Tā sekmīga izpilde ir atkarīga no tā, cik rūpīgi apriņķu operatīvās troikas un operatīvie štābi pratīs izstrādāt operācijas veikšanas plānu un iepriekš paredzēt visu nepieciešamo. Pie tam ir jāseko, lai operācija notiktu bez trokšņa un panikas, tā, lai nepiejautu nemierus un citus ekscesus ne tikai no izsūtāmo, bet arī no noteiktas tās apkārtējo iedzīvotāju daļas puses, kura pret padomju varu ir noskaņota naidīgi.

Tālāk ir izklāstīti norādījumi par operācijas veikšanas kārtību. Tie ir jāievēro, taču atsevišķos gadījumos tie darbinieki, kuri veic operāciju, ņemot vērā operācijas konkrēto apstākļu īpatnības, var pieņemt un viņiem ir jāpieņem arī citi lēmumi, kas ir vērsti uz to pašu mērķi - bez trokšņa un panikas izpildīt viņiem doto uzdevumu.

2. Instruēšanas kārtība

Apriņķu troika operatīvo grupu instruktāžu veic iepriekš, maksimāli īsā laikposmā pirms operācijas sākuma, ņemot vērā laiku, kurš ir nepieciešams nokļūšanai līdz operācijas vietai.

Apriņķu troikas jau iepriekš sagatavo nepieciešamo transportu, lai aizvestu operatīvās grupas uz operācijas vietu ciemā.

Jautājumā par nepieciešamā autotransporta un pajūgu transporta piešķiršanu apriņķu troikas vienojas uz vietām ar padomju un partijas organizāciju vadītājiem.

Instruktāžas telpām jābūt iepriekš rūpīgi sagatavotām, jāņem vērā to ietilpība, tas, kāda ir ieeja un izeja, kā arī iespēja tajās iekļūt nepiederošām personām.

Ēkai instruktāžas laikā no operatīvo darbinieku vidus ir jānodrošina apsardze. Ja kāds no operācijas dalībnieku sastāva nav ieradies, apriņķa troika nekavējoties veic pasākumus, lai to, kurš nav ieradies, nomainītu ar kādu citu no rezerves, kas jau iepriekš ir paredzēta.

Iecirkņu troikas sapulcējušos informē par valdības lēmumu izsūtīt no konkrētās republikas vai rajona uzskaitīto pretpadomju kontingentu. Pie tam īsi raksturu izsūtāmos. Instruktāžā īpaša klātesošo (vietējo) padomju un partijas darbinieku uzmanība ir jāvērš uz to, ka izsūtāmie ir padomju tautas ienaidnieki, tādēļ, no viņu puses nav izslēgta bruņota uzbrukuma iespēja.

3. Dokumentu saņemšanas kārtība

Pēc operatīvo grupu kopējās instruktāžas tām ir jāizsniedz dokumenti par izsūtāmajiem. Izsūtāmo personīgās lietas ir jāsagatavo iepriekš un jāsakārto pa operatīvajām grupām, pagastiem un ciemiem, lai, tās izsniedzot, nebūtu nekādus aizķeršanās.

Pēc personīgo lietu saņemšanas operatīvās grupas vecākais iepazīstas ar to ģimeņu, kuras viņam ir jāizsūta, personīgajām lietām. Pie tam viņš noskaidro ģimenes sastāvu, vai ir aizpildīšanai nepieciešamās veidlapas par izsūtāmo, transports izsūtāmā pārvešanai, kā arī saņem izsmeļošas atbildes uz viņam neskaidrajiem jautājumiem.

Vienlaicīgi ar dokumentu izsniegšanu apriņķa troika katram operatīvās grupas vecākajam paskaidro, kur atrodas izsūtāmo ģimenes, un norādu kustības maršrutu uz izsūtīšanas vietu. Tiek norādīts arī operatīvā sastāva braukšanas ceļš ar izsūtāmajām ģimenēm līdz iekraušanas dzelzceļa stacijai. Ir nepieciešams arī norādīt karaspēka grupas rezervi, ja gadījumā to vajadzētu izsaukt kaut kādu ekscesu laikā.

Visam operatīvajam sastāvam tiek pārbaudīts, vai ir sagatavoti un kādā stāvokli ir ieroči un munīcija. Ieročiem ir jābūt pilnā kaujas gatavībā, pielādētiem, bet patrona patrontelpā netiek iebīdīta. Ieroči tiek lietoti tikai izņēmuma gadījumā, kad izdarīts uzbrukums operatīvajai grupai, bruņots uzbrukums vai izrādīta pretošanās.

4. Izsūtīšanas kārtība

Ja apdzīvotajā vietā tiek veikta vairāku ģimeņu izsūtīšana, šajā ciemā par izsūtīšanas vecāko tiek norīkots viens no operatīvajiem darbiniekiem, kura vadībā operatīvais sastāvs dodas uz šo ciemu.

Ieradušās ciemā (ievērojot nepieciešamo konspirāciju), operatīvās grupas saistās ar vietējiem varas pārstāvjiem - ciemu padomju priekšsēdētājiem, sekretāriem vai locekļiem un pie viņiem noskaidro izsūtāmo ģimeņu precīzu dzīvesvietu. Pēc tam operatīvās grupas kopā ar tiem varas pārstāvjiem, kuri norīkoti īpašuma aprakstīšanai, dodas pie izsūtāmo ģimenēm.

Operācija tiek uzsākta rītausmā. Ieejot izsūtāmā mājā, operatīvās grupas vecākai vienā istabā sapulcina visu izsūtāmā ģimeni, pie tam veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus pret jebkādiem iespējamiem ekscesiem.

Pēc saraksta pārbaudot ģimenes sastāvu, viņš noskaidro iztrūkstošo un slimo atrašanās vietu, pēc tam iesaka nodot esošos ieročus. Neatkarīgi no tā, vai ieroči tiek nodoti vai ne, jāveic izsūtāmo personīga pārmeklēšana, bet pēc tam arī visu telpu kratīšana ar nolūku atrast ieročus.

Telpu kratīšanas laikā izsūtāmo uzraudzīšanai tiek norīkots viens no operatīvās grupas locekļiem. Ja kratīšanas laikā ieroči tiek atrasti nelielā daudzumā, tos paņem operatīvā grupa, sadalot savā starpā. Ja ieroči tiek atrasti daudz, tad tos ar izņemtiem aizslēgiem sakrauj pajūgā vai automašīnā, ar kuru ieradusies operatīvā grupa. Munīciju iepako un iekrauj kopā ar šautenēm.

Nepieciešamības gadījumā ieroču pārvešanai tiek mobilizēti pajūgi ar atbilstošu apsardzi.

Ieroču, kontrrevolucionāru lapiņu un literatūras, ārzemju valūtas, liela daudzuma vērtslietu utt. atrašanas gadījumā par to uz vietas tiek sastādīts īss kratīšanas protokols, kurā tiek norādīts par ieroču vai kontrrevolucionāras literatūras atrašanu. Ja tiek izrādīta bruņota pretestība, tad jautājumu par to personu, kuras izrādījušas bruņotu pretestību, aresta nepieciešamību un nogādāšanu Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļā izlemj apriņķu troikas.

Par tām izsūtāmām personām, kuras līdz izsūtīšanai ir paslēpušās vai ir slimas, tiek sastādīts akts ar padomju un partijas aktīva pārstāvja parakstu.

Pēc kratīšanas izsūtāmajiem paziņo, ka viņi saskaņā ar valdības lēmumu tiks izsūtīti uz citiem Padomju Savienības apgabaliem.

Izsūtāmajam ir atļauts ņemt sev līdzi mājturības lietas, kuru svars nepārsniedz 100 kilogramu:

1) apģērbu,

2) apavus,

3) veļu,

4) gultas piederumus,

5) ēdamtraukus,

6) tējas traukus,

7) virtuves piederumus,

8) pārtiku - ar aprēķinu, lai būtu mēneša rezerve vienai ģimenei,

9) esošo naudu,

10) lādi vai kasti mantu ievietošanai.

Nav ieteicams ņemt līdzi lielas mantas.

Izsūtot kontingentu no lauku vietām. ir atļauts ņemt līdzi sīko lauksaimniecības inventāru: cirvjus, zāģus un citas lietas, kas tiek sasietas kopā un iesaiņotas atsevišķi no pārējām mantām, lai, iekraujot ešelonā, tās novietotu speciāli iedalītajos kravas vagonos. Lai tās nesajauktu ar svešām mantām, uz iesaiņotajām mantām ir jāuzraksta izsūtāmā vārds, uzvārds un ciems.

Iekraujot šīs mantas pajūgā, tiek veikti pasākumi, lai izsūtāmais nevarētu tās izmantot pretestības izrādīšanai laikā, kad kolonna brauc pa šoseju.

Vienlaicīgi ar operatīvo grupu veikto iekraušanas darbu klātesošie padomju un partijas organizāciju pārstāvji saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem veic īpašuma aprakstīšanu un tā saglabāšanas organizēšanu.

Ja izsūtāmajam pašam ir pārvietošanās līdzekļi, tad viņa mantas tiek iekrautas pajūgā un kopā ar ģimeni nosūtītas uz paredzēto iekraušanas punktu.

Ja izsūtāmajam pārvietošanās līdzekļu nav, tad pēc operatīvās grupas vecākā norādījuma pajūgus mobilizē ciema vietējā vara.

Visas personas, kuras operācijas veikšanas laikā ieiet izsūtāmā mājā vai tur atrodas operācijas veikšanas laikā, ir jāaiztur līdz operācijas beigām, pie tam ir jānoskaidro viņu attiecības ar izsūtāmajiem. Tas tiek darīts ar mērķi, lai aizturētu policistus, žandarmus, un citas personas, kuras slēpjas un tiek meklētas.

Kad aizturētie ir pārbaudīti un noskaidrots, ka viņi ir tā kontingenta personas, kurš mūs neinteresē, tie ir jāatbrīvo.

Ja operācijas veikšanas laikā pie izsūtāmā mājas sāk sapulcēties ciema iedzīvotāji, tad viņiem ir jāiesaka izklīst pa mājām, turklāt nepieļaujot pūļa izveidošanos. Ja izsūtāmais atsakās atvērt savas mājas durvis, kaut arī viņam ir zināms, ka ir ieradušies Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki, tad durvis ir jāuzlauž.

Atsevišķos gadījumos palīgā tiek piesaistītas operatīvās grupas, kas šai vietā operāciju veic kaimiņos.

Izsūtāmo nogādāšana no ciema uz savākšanas punktu dzelzceļa stacijā noteikti tiek veikta diennakts gaišajā laikā, pie tam ir jācenšas, lai katras ģimenes sagatavošanās neilgtu vairāk par divām stundām.

Visos gadījumos operācijas laikā ir jārīkojas stingri un noteikti, bez jebkādas kņadas, trokšņa un panikas.

Kategoriski ir aizliegts atņemt izsūtāmajiem jebkādas mantas, izņemot ieročus, kontrrevolucionāro literatūru un valūtu, kā arī izlietot izsūtāmo pārtikas produktus.

Brīdināt visus operācijās dalībniekus par visstingrāko tiesas atbildību, ja tiks mēģināts piesavināties kādas izsūtāmo mantas.

5. Kārtība, kādā tiek atšķirta ģimene no ģimenes galvas

Sakarā ar to, ka liels daudzums izsūtāmo ir jāarestē un jāievieto speciālās nometnēs, bet viņu ģimenes tiek nosūtītas uz noteiktu apgabalu speciālā nometinājuma vietām, operācija - kā izsūtāmo ģimenes locekļu, tā arī ģimenes galvu arestēšana izsūtīšanai - ir jāveic vienlaicīgi, nepaziņojot viņiem par viņu turpmāko atšķiršanu. Pēc tam, kad ir izdarīta kratīšana un personīgajai lietai ir noformēti attiecīgie dokumenti, izsūtāmā dzīvoklī operatīvais darbinieks aizpilda dokumentus par ģimenes galvu, ieliek tos viņa personīgajā lietā, bet dokumenti, kuri ir noformēti par ģimenes locekļiem. tiek ielikti izsūtāmās ģimenes personīgajā lietā. Visas ģimenes aizvešana līdz iekraušanas stacijai notiek vienā pajūgā, un tikai iekraušanas stacijā ģimenes galvu nošķir no ģimenes speciāli ģimenes galvām paredzētajā vagonā.

Savākšanas laikā izsūtāmo dzīvoklī ģimenes galvu brīdināt par to, ka vīriešu personiskās mantas ir jāsaliek atsevišķā čemodānā, jo izsūtāmajiem vīriešiem sanitārā apskate notiks atsevišķi no sievietēm un bērniem.

Iekraušanas stacijās tās ģimenes galvas, kuras ir paredzēts arestēt, iekraut speciāli viņiem paredzētajos vagonos, kurus norādīs šim nolūkam norīkotais operatīvais darbinieks.

6. Izsūtāmo konvojēšanas kārtība

Darbiniekam, kurš konvojē pajūgos braucošo izsūtāmo kolonnu, ir aizliegts sēsties izsūtāmo pajūgos. Darbiniekiem ir jāiet izsūtāmo kolonnai blakus un aiz tās. Konvoja vecākais periodiski apstaigā visas kolonnas, pārbaudot to virzīšanās pareizumu. Izsūtāmo kolonnai virzoties cauri apdzīvotajām vietām, kā arī garām pretimnācējiem, konvojam ir jābūt īpaši vērīgam, raugoties, lai nebūtu bēgšanas gadījumu, nepieļaujot jebkādas pārvietojamo sarunas ar satiktajiem cilvēkiem.

7. Iekraušanas kārtība ešelonos

Katrā iekraušanas punktā atbildīgais par iekraušanu ir operatīvās troikas loceklis un šim mērķim speciāli norīkota persona.

Operācijas dienā iekraušanas punkta priekšnieks kopā ar ešelona priekšnieku un Iekšlietu tautas komisariāta Konvoja karaspēka priekšnieku pārbauda, kā iedotie dzelzceļa vagoni ir nodrošināti ar visu nepieciešamo (nārām, klozetpodiem, lukturiem, restēm u.c.), un norunā ar ešelona priekšnieku par izsūtāmo pieņemšanas kārtību.

Stacijas iekraušanas vietu aplenc Iekšlietu tautas komisariāta Konvoja karaspēka sarkanarmieši.

Operatīvo grupu vecākie nodod ešelona priekšniekam vienu katra vagona izsūtāmo saraksta eksemplāru. Ešelona priekšnieks pēc šā saraksta izsauc izsūtāmos, katru uzvārdu rūpīgi pārbauda un izsūtāmajam ierāda vietu vagonā.

Mantas vagonā tiek iekrautas kopā ar izsūtāmajiem, izņemot sīko lauksaimniecības inventāru, kuru iekrauj atsevišķā vagonā.

Izsūtāmos vagonos iekrauj pa ģimenēm, sadalīt ģimenes ir aizliegts (izņemot arestam paredzētās ģimenes galvas). Ir jāaprēķina, lai vagonā būtu līdz 25 cilvēkiem.

Pēc tam kad vagons ir piepildīts ar nepieciešamo ģimeņu daudzumu, tas tiek aiztaisīts.

Pēc cilvēku pieņemšanas un sasēdināšanas ešelonā ešelona priekšnieks atbild par visiem viņam nodotajiem cilvēkiem un viņu nogādāšanu uz norādīto vietu.

Operatīvās grupas vecākais pēc izsūtāmo nodošanas raksta apriņķa operatīvās troikas priekšniekam ziņojumu, kurā īsi norāda izsūtāmā uzvārdu, to, vai ir atrasti ieroči un kontrrevolucionāra literatūra, kā arī par to, kā operācija norisējusi.

Kad izsūtāmie ir ievietoti ešelonā un ziņojums par veiktās operācijas rezultātiem ir iesniegts, operatīvās grupas dalībnieki ir brīvi un rīkojas pēc Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieka norādījuma.

PSRS valsts drošības tautas komisāra vietnieks,
valsts drošības 3.ranga komisārs (Serovs)

Avots: Okupācijas varu politika Latvijā 1939-1991: Dokumentu krājums. Red. E.Pelkaus. Rīga: Nordik, 1991. 590 lpp.>Nr.77, 146.-151.lpp.

Publicēts arī: Kalme, A. Totālais terors. Genocīds Baltijā. Rīga: Kabata, 1993. 315 lpp.>302.-309.lpp.

Ievietots: 10.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV