Grīnuma, I. Čaksti
cer pārapbedīt nākamvasar. Diena. 2002., 18.septembrī, 5.lpp.
__________________________________________________________________
Čaksti cer pārapbedīt nākamvasar
Pirmā Valsts prezidenta dēla Konstantīna Čakstes tuvinieki ir pārliecināti, ka atraduši viņa kapavietu Polijā.
Pirms Dziesmu un deju svētkiem nākamvasar visa Čakstes dzimta sabrauks Latvijā, lai pārapbedītu okupācijas laika nacionālās kustības vadītāju, 1943.gada Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti, pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēlu, - šādu reālu cerību šovasar guvušas viņa meitas Anna un Katrīna. Pēc ekspedīcijas uz Polijas Štuthofas koncentrācijas nometnē nomocīto atdusas vietu ģimene pārliecinājusies, ka K.Čakste nav vis apglabāts kopējā kapā, kas bijis iemesls, lai četru gadu garumā ievilktu Latvijas un Polijas valstu oficiālo saraksti par viņa ekshumācijas iespēju, bet gan atsevišķi un tātad ir pārapbedāms.
Uldis un Katrīna no Polijas atbrauca mājās galīgi pārliecināti par tēva kapavietu, par savas māsas un dzimtai piederīgā Ulda Šīrona atgriešanos no Polijas ekspedīcijas Dienai stāstīja Anna Čakste-Rollins. Pēc ilgas sarakstes par K.Čakstes pārapbedīšanu starp dažādām Latvijas un Polijas institūcijām šovasar no 9. līdz 11.jūlijam notika brauciens pa Štuthofas koncentrācijas nometnē ieslodzīto ceļu tās evakuācijas laikā 1945.gadā.
K.Čaksti kā LCP priekšsēdētāju, kura vadītās organizācijas mērķis bija neatkarīgas valsts atjaunošana, kopā ar daudziem citiem tās pārstāvjiem arestēja 1944.gada jūlijā, vispirms nogādājot Salaspils koncentrācijas nometnē, tad pārvedot uz Štuthofu. Novārgušais un, iespējams, ar tīfu slimais politiķis miris nometnes evakuācijas laikā 1945.gada ziemā, stāstīja J.Čakstes piemiņas komitejas vadītāja Ieva Kvāle, kura kopā ar ģimenes locekļiem šovasar bija Polijā. Polijas pilsētā Genšā atrasts pirmais K.Čakstes kaps ar krustu pie kāda koka. Pēc kara nometnē nomocīto atdusas vietas sameklējis Polijas Sarkanais Krusts, izveidojot tiem kopējus kapus Kašupskas Krempā, vēlāk tiem pārtopot par Nāves marša upuru kapsētu.
Tomēr arī tajos K.Čakstem visu šo laiku bijusi atsevišķa kapa plāksne, kuru 90.gadu sākumā uzlicis Zviedrijā dzīvojošais bijušās LCP sekretārs Leonīds Siliņš un studentu vienība Austrums. Čakstes kapu Siliņam esot parādījusi kāda 83 gadus veca sieviete, kura zinājusi teikt, ka viņš tur apglabāts viens pats un uz kapa bijis krusts, skaidroja I.Kvāle. Tas tomēr līdz šim nav bijis pietiekams pierādījums, lai Polijas varas iestādes lūgtu kapa atvēršanu teritorijā, kur atdusas vēl 162 citi koncentrācijas nometnē nomocītie.
Priecīgu pavērsienu lietā nesusi nesen no Vašingtonas holokausta muzeja saņemtā vēsts: K.Čakste tiešām apglabāts atsevišķi, un viņa kapa numurs ir Z-V-23. Augustā Polijas Sarkanajam Krustam mūsu šīs organizācijas viceprezidente nosūtīja vēstuli ar lūgumu pēc kapu plāna, jo tieši Sarkanais Krusts pēc kara veica bojāgājušo ieslodzīto pārapbedīšanu, stāstīja I.Kvāle. Pēc šī plāna saņemšanas varēs sākties nopietnas sarunas par pārapbedīšanas sākumu. Esam par 99% pārliecināti, ka kaps ir atrasts un pārapbedīšana nākamajā vasarā notiks, teica vēsturniece.
Tas ir tik burvīgi, ja vispār tā var teikt, ka tēvu tagad varēsim atvest mājās Latvijā, asarām acīs sacīja A.Čakste-Rollins. Viņa atceras, kā jau sešu gadu vecumā devusies tēvam, Latvijas Universitātes profesoram līdzi uz lekcijām, kā viņš rūpējies, lai viņa bērni būtu gudrāki un skolotāki par viņu, jo tā bija vēlējies arī viņa tēvs - J.Čakste.
Ekspedīcijā gūtie apstiprinājumi nosūtīti
arī Ārlietu ministrijai un Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Pārapbedīšanai
nepieciešamie izdevumi šajā garajā procesā esot vismazākā rūpe. Naudu
sagādāšot Čakstes piemiņas fonds vai komiteja ar dažādu sponsoru palīdzību.
______________________________________________________________
Publicēts:
Diena. 2002., 18.septembrī, 5.lpp.Ievietots: 18.08.2002.