[1919. gada 3. jūlijā, Rīgā]
_____________________________________________________________

Šorīt plkst. 3 un 30 min uz trim dienām noslēgts pamiers starp igauņu-latviešu un sabiedroto priekšstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēru un valsts vāciešiem no otras. Pēc pamiera noteikumiem visi kara darbi tiek apturēti; līdz 5. jūlijam plkst. 6 vakarā landesvēram un dzelzsdivīzijai jāpārvelkas uz Daugavas kreiso krastu. Vācieši var izvest savas karaspēka noliktavas, neaizskarot privātu mantu. Vāciešiem jāatver brīva pasta, telegrāfa un dzelzceļa satiksme starp Rīgu un Liepāju.

Vācu karaspēkam nekavējoši jāatstāj Latvijas robežas. Arī landesvēram jāatstāj Rīga līdz 5. jūlijam plkst. 6 vakarā. Par landesvēra turpmāko likteni lems Pagaidu valdība saziņā ar ģenerāli Gofu.

Igauņu karaspēks nenāk pāri frontei, kādu viņš ieņēma 3. jūlijā no rīta.

Atjaunotais Ulmaņa kabinets ir nolicis savas pilnvaras. Kamēr tiek sasaukta Tautas padome un sastādīts jauns ministru kabinets, varu saņem savās rokās sabiedroto gubernatori. Par civilgubernatoru iecelts sabiedroto militārās komisijas vadonis angļu pulkvedis Talentss. Par militārgubernatoru - amerikāņu kopvedis Daulijs. Ulmaņa atgriešanās Rīgā sagaidāma tikai pēc vācu karaspēka iziešanas.
_______________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.104, 204.lpp.

Publicēts: Jaunākās Ziņas. 1919., jūlijā.