[1945.gada 29.aprīlī, Lībekā]
__________________________________________________________________

Latviešu Nacionālās komitejas prezidenta
pavēle Nr.3.

Lībekā, 1945 gada 29. aprīlī.

Latviešu karavīri Vācijā!

Savā laikā jūs tikāt pārvesti šurp, lai te, kā likās, mierīgākos apstākļos no jauna sakārtotos un sagatavotos mūsu zemes un tautas aizstāvēšanai. Mūsu visu mērķis bija un paliek - brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Tikai šim mērķim mēs bijām un esam gatavi ziedot visus savus spēkus un savu dzīvību. Kara notikumu straujuma dēļ lielākā daļa no jums vairs nespēja tikt atpakaļ uz Latviju. Mūsu 15. (l.latviešu) divīzijai te nācās iesaistīties cīņās pret to pašu austrumu ienaidnieku, un tā ir pildījusi savu pienākumu arī šeit uz svešas zemes un neaprakstāmi grūtos apstākļos ar tādu varonību un izturību, kādu spēja parādīt tikai šī neatkarīgā Latvijā uzaugušā un savu valsti tik dedzīgi mīlošā jaunatne. Daļai no jums turpretim, neapbruņotai un neapgādātai, pilnīgi bezspēcīgai ienaidnieka priekšā; nācās pārvarēt grūtības ar tādu enerģiju, kas tāpat dara godu jūsu izturībai, bet ir sarūgtinājusi jūs kā karavīrus.

Latviešu karavīri Vācijā!

Jūsu lielumlielais vairums tagad palicis bez apbruņojuma, un es neredzu arī citādi kādu iespēju, ar ko jūs kā karavīri varētu būt šeit noderīgi Latvijai. Es neredzu nekādu iespēju un nozīmīgumu pārvietot jūs neapbruņotus uz Latviju. Bez tam Rietumu sabiedroto (angļu, amerikāņu un franču) fronte ir jau pienākusi tik tuvu mūsu novietojumam, ka man ir jāgādā par pārpratumu novēršanu ar tiem, kurus mēs esam visā mūsu valsts pastāvēšanas laikā uzskatījuši par saviem draugiem un bez kuru atbalsta mūsu daudz cietušās latviešu tautas labākas nākotnes nodrošināšana nav pat iedomājama: Kā Latvijas Nacionālās komitejas prezidents un kā Latviešu leģiona ģenerālinspektors, tas ir - kā pašreizējais augstākais latviešu tautas politiskais un militārais pārstāvis, es pavēlu jums sekojošo:

1. Mūsu karaspēka daļām, savā vairumā gandrīz pilnīgi neapbruņotām, atrauties no Austrumu frontes, lai izvairītos no krišanas boļševiku gūstā.

2. Disciplinēti uzsākt gājienu rietumu virzienā, izvairoties no katras darbības, kas varētu radīt pārpratumus par mūsu miermīlīgo nolūku un internēties angļu, amerikāņu vai franču ieņemtajās joslās, vienalga, vai tas būtu panākams lielāku grupu vai sīkāku vienību veidā.

3. Karalietu ģenerālsekretāram (Leģiona štāba priekšniekam) turpināt ārpus karaspēka vienībām esošo pārvalžu likvidāciju.

4. Augšējos punktos minētais pēc būtības attiecas kā uz leģionu, tā arī ārpus leģiona esošām formācijām un karavīriem (armijas, karaflotes un gaisa spēku dienestā).

Latviešu karavīri Vācijā!

Ar šo pavēli es tātad atbrīvoju jūs no jūsu līdzšinējām karavīru saistībām. Jūsu alga lai ir jūsu apziņā, ka jūs esat darījuši savas valsts un tautas labā visu, kas cilvēka prātam un spēkiem iespējams. Šī apziņa lai dod jums ticību un izturību arī turpmākajā liktenī, ko mēs neviens nevaram ne noteikt, ne paredzēt. Kā vienmēr, tā arī šinī brīdī mēs nelūdzam par sevi, bet lūgsim visi kopīgi: Dievs, glāb un svētī Latviju!

Ģenerālis Bangerskis.

Avots: Kažociņš, I. Latviešu karavīri zem svešiem karogiem 1940.-1945. Rīga: Fonds Latvijas vēsture, 1999., 222 lpp.>178.-179.lpp.

Publicēts arī: Bangerskis, R. Mana mūža atmiņas. 4.grāmata. Kopenhāgena: Imanta, 1960. 68.lpp.

Ievietots: 13.03.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV