[1945.gada 22.novembrī, Rennesletē]
__________________________________________________________________

Renesletes-Stēbijas
Baltiešu internēšanas nometnes
Streika komiteja

Stēbī, 22.11.1945. - plkst. 16,10

Renesletes-Stēbijas nometnes šefam

Ieskatam un tālākvirzīšanai.

Iepriekšēji noteikumi brīvprātīgas pasīvās pretestības izvešanai Renesletes-Stēbijas internēšanas nometnē.

1. Pasīva pretestība ir iesākusies 22.novembrī plkst. 7.

2. Pasīvās pretestības pakāpes ir:

a) Bada streiks.

b) Izģērbšanās, vajadzības gadījumā drēbes sadedzinot.

c) Piesiešanās pie koka vai lāvām ar dzeloņstiepuli vai citiem rīcībā esošiem līdzekļiem.

d) Pašnāvība ar visu rīcībā esošo līdzekļu palīdzību, izņemot ar zālēm no dziedniecības līdzekļu krājuma.

3. Pakāpe “a” ir spēkā, pasīvai pretestībai pastāvot.

Pakāpe “b” tiek bez sevišķa uzaicinājuma nekavējoties izpildīta, ja vairāk kā sešas apbruņotas vai neapbruņotas, mūsu nometnē neinternētas personas ienāk nometnes norobežojumā, jeb ja, pastāvot pasīvajai pretestībai, nometnē ierodas Padomju savienības pārstāvji.

Pakāpe “c” tiek bez sevišķa uzaicinājuma izpildīta, ja ir pazīmes, ka nometnes iemītnieki tiks ar varu aizvesti no nometnes.

Pakāpe “d” tiek izpildīta vienīgi ārkārtējā, pilnīgas bezcerības gadījumā.

4. Pasīvās pretestības laikā aizliegts:

a) Ieņemt barību, kāda tā arī nebūtu.

b) Vest sarunas par streika lietām ar personām, kas nepieder streikojošiem. Šādu sarunu vešanas tiesības ir vienīgi streika komitejai.

5. Pasīvās pretestības laikā ir atļauts:

a) Dzert ūdeni.

b) Smēķēt.

c) Lietot medikamentus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

d) Slimos, kuŗiem strauji paliktu sliktāk, pēc ārsta atsauksmes un veselības stāvokļa streika komiteja atbrīvo no bada streika.

6. Nometnes vadības norādītie darbi tiks izpildīti pēc iespējas ar lielāko rūpību tik ilgi, kamēr fiziskie spēki to atļauj.

7. Streikotāji uzturēs savu līdz šim labo uzvešanos, ar ko jebkāda aktīva pretestība kā vārdos, tā darbos pret zviedru civīlām un militārām personām ir izslēgta.

8. Streikojošo drošības labā tiks nozīmēti streika sargi, kuŗi cels trauksmi, kad zem 2-b, -c un -d punktiem minētie soļi jāuzsāk.

9. Katra streikotāja absolūts pienākums ir pieteikt katru bada streika pārkāpumu. Streikotāji, kas ieņem barību vai redz kādu citu to darām, bet to nepieteic, tiek uzskatīti par streika lauzējiem. Ir aizliegts pielietot dažāda veida spaidu līdzekļus pret streiklaužiem.

10. Baumu izplatīšana ir aizliegta. Baumu izplatītājus uzskatīs par streiklaužiem.

11. Noteikumi par miesas kopšanu tiks izpildīti kā agrāk, tādā apmērā, cik spēki atļaus.

12. Visi privātās rokās esošie pārtikas līdzekļi tiks nodoti streika komitejai uzglabāšanai.

13. Katru dienu pēc jundas, plkst. 21, visi, kas var paiet, sapulcēsies un dziedās korāli: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.

14. Pasīvo pretestību pilnīgi vai daļēji var atcelt vienīgi streika komiteja.

15. Pārsteidzīgi bēgšanas mēģinājumi tiek uzskatīti kā nodevība pret latviešu, lietuvju un igauņu tautām. Streika komiteja ar streika sargiem kavēs visus tādus mēģinājumus. Latviešu, lietuvju un igauņu tautu piederīgie Zviedrijā tiek no tādiem brīdināti.

Ar augšā minētajiem noteikumiem tiek ievadīta pirmā streika faze. Streika komiteja vēlreiz norāda uz viņas 21.11.45.g. plkst. 23.45 rakstu, kuŗā viņa apsola iespējami ciešāko sadarbību ar zviedru nometnes vadību un tāpat norāda arī uz to, ka līdz šai dienai vispār nav bijuši nekādi bēgšanas nodomi un 15.punktam vajag būt tikai ar deklarātīvu raksturu.

Uzdevumā:
(5 paraksti)

Avots: Freivalds, O.; Alksnis, E. Latviešu kaŗavīru traģēdija Zviedrijā. Kopenhāgena: Imanta, 1956. 254 lpp.>145.-148.lpp.

Skatīt arī šķirkli - Baltiešu izdošana

Ievietots: 12.08.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV