Izvilkums no PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas Lēmuma Nr.1.

[1991.gada 18.augustā]
__________________________________________________________________

PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas
Lēmums Nr.1

[..] PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja nolemj:

1. Visiem PSRS Savienības, savienoto un autonomo republiku, novadu, apgabalu, pilsētu, rajonu, ciematu un ciemu konstitucionālajiem varas orgāniem un pārvaldēm nodrošināt nelokāmu ārkārtējā stāvokļa režīma ievērošanu saskaņā ar PSRS Savienības likumu “Par ārkārtējā stāvokļa tiesisko režīmu” un PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas lēmumiem. Tajā gadījumā, ja nespēj nodrošināt šā režīma izpildi, attiecīgo varas orgānu un pārvalžu pilnvaras tiek apturētas, bet to funkciju īstenošana tiek uzdota personām, kuras speciāli ir pilnvarojusi PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja.

2. Nekavējoties izformēt tās varas un pārvaldes struktūras, militarizētos formējumus, kuri darbojas pretēji PSRS Konstitūcijai un PSRS likumiem.

3. Uzskatīt turpmāk par nederīgiem tos varas orgānu un pārvalžu likumus un lēmumus, kuri ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju un PSRS likumiem.

4. Uz laiku apturēt politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību darbību, kuras kavē situācijas normalizāciju.

5. Sakarā ar to, ka PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja uz laiku uzņemas PSRS Drošības padomes funkcijas, tās darbība tiek apturēta.

6. Pilsoņiem, iestādēm un organizācijām nekavējoties nodot viņu rīcībā nelikumīgi esošos visu veidu šaujamieročus, kaujas piederumus, sprāgstvielas, kara tehniku [..]. PSRS Iekšlietu ministrijai, Valsts drošības komitejai un Aizsardzības ministrijai nodrošināt šīs prasības stingru izpildi. Atteikuma gadījumā - izņemt tos piespiedu kārtā, saucot pārkāpējus pie stingras kriminālās un administratīvās atbildības.

7. PSRS Prokuratūrai, IeM, VDK un Aizsardzības ministrijai organizēt tiesību sargājošo orgānu un Bruņoto spēku efektīvu savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un valsts, sabiedrības un pilsoņu drošību saskaņā ar PSRS likumu “Par ārkārtējā stāvokļa tiesisko režīmu” un PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas lēmumiem.

Mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju, kā arī streiku rīkošana netiek pieļauta.

Nepieciešamības gadījumā noteikt komandanta stundu, teritorijas patrulēšanu, veikt pārbaudes, pieņemt mērus, lai pastiprinātu robežapsardzības un muitas režīmu.

Noteiktā veidā pārtraukt musinošu baumu izplatīšanu, kuras provocē pārkāpt tiesisko kārtību un uzkurināt starpnacionālās ķildas, nepakļaušanos amatpersonām, kuras nodrošina ārkārtējā stāvokļa režīma ievērošanu.

8. Noteikt masu informācijas līdzekļu kontroli, uzdodot tās īstenošanu pie PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas speciāli izveidotajam orgānam. [..]

PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas locekļi

________________________________________________________________

Avots: Riekstiņš, J. Kad Maskavas varastrīce atbalsojās Latvijā. Latvijas Vēstnesis. 2002., 16.augustā.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 290.f., 1.s.apr., 307.l., 54.-56.lp. Oriģināls.

Ievietots: 18.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV