[1961.gada 4.novembrī]
_________________________________________________________________

Slepeni
1.eksemplārs

Baltijas kara apgabala kara tribunāls,
1961. gada 4. novembrī nr. 0836

Rīgā, Palasta ielā 9

LKP CK sekretāram biedram Vosam

Periodā no šā gada 20. līdz 26.oktobrim Baltijas kara apgabala kara tribunāls izskatīja krimināllietu par pilsoņiem G.L. Astru un E.A. Tuheli, kuri līdz arestam dzīvoja un strādāja Rīgā un tika apvainoti Dzimtenes nodevībā.

Astra un Tuhels, sākot ar 1958.gadu, uzturēja noziedzīgus sakarus ar amerikāņu sūtniecības darbiniekiem Maskavā, vēloties savervēties darbam amerikāņu izlūkdienestā. Ar mērķi nodot amerikāņu izlūkdienestam viņi savāca un glabāja ziņas, kas bija kara noslēpums un citas ekonomiska rakstura ziņas. Par šiem smagajiem noziegumiem kara tribunāls piesprieda Astram 15 un Tuhelim 10 gadus brīvības atņemšanu pastiprināta režīma labošanas darbu nometnē ar personīgās mantas konfiskāciju.

Iepriekšējās un tiesas izmeklēšanas gaitā šai lietā izmeklētāji un tiesa atklāja trūkumus atsevišķos Rīgas uzņēmumos un iestādēs, par ko tiesa uzskata par nepieciešamu jūs informēt.

1) Kratīšanā notiesātā Astras dzīvoklī tika atrasti un izņemti daudzi rūpnīcas VEF, kurā līdz 1959.gadam strādāja Astra, dienesta dokumenti. Dažus no šiem dokumentiem (nolikumu par caurlaižu sistēmu, racionalizācijas komisijas protokolus, cehu shēmu un citus) Astra varēja paņemt tāpēc, ka tie vajadzīgā veidā netika uzskaitīti.

Pie Astras izņēma VEF teritorijas un objektu foto uzņēmumus, kuri pie viņa nokļuva sakarā ar fabrikas dokumentu uzskaites un glabāšanas trūkumiem. Tā, piemēram, fabrikas plānu, kā norādīja Astra, viņš paņēma pie fabrikas inženiera Kārkliņa. Pēdējais tiesā to neapšaubīja, lai gan viņam šo dokumentu dot Astram nebija nekāda pamata.

Lai gan šie fakti attiecas uz periodu no 1958. līdz 1959.gadam, tomēr uzskatām par nepieciešamu šim apstāklim pievērst fabrikas direkcijas un partijas organizācijas uzmanību.

2) Sākot ar 1959.gada beigām, apsūdzētais Astra strādāja par laborantu Latvijas valsts universitātes skaņu un gaismas uzskates laboratorijā. No paša savas darbības sākuma Astra sistemātiski laboratorijas līdzstrādnieku klātbūtnē izteica dažādus pretpadomju izdomājumus, par ko zināja arī šīs laboratorijas vadītājs Vicinskis (PSKP biedra kandidāts). Vajadzīgie izšķirošie pasākumi no Vicinska puses pret Astru tomēr netika veikti.

Vēl vairāk, 1960.gada septembrī Astru universitātes vadība nozīmēja par studentu grupas vecāko; grupa tika nosūtīta sovhozā lauku darbos, kur vispār par viņu nebija nekāda kontrole. Izmantojot to, Astra arī studentu vidū sāka pretpadomju aģitāciju. Universitātes partijas un komjaunatnes organizācija šai grupā vispār nekādu audzināšanas darbu neveica. Pēc norādītās studentu grupas atgriešanās no lauku darbiem universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes partijas organizācijai kļuva zināmi daudzi fakti par Astras kaitīgo darbību, bet arī pēc tam šim apstāklim nepieciešamā uzmanība netika pievērsta, līdz kamēr VDK orgāni Astru arestēja.

Tika arī konstatēts, ka Astra jau 1961.gadā universitātes laboratorijā demonstrējis vācu fašistu dokumentālo filmu, par ko zināja visi laboratorijas līdzstrādnieki, bet nepieciešamie pasākumi šādu parādību izbeigšanai netika veikti.

Šajā pat laboratorijā Astra sistemātiski izgatavoja pornogrāfiskas atklātnes. Par to zināja laboratorijas vadītājs Vicinskis, kurš ne tikai nepārtrauca šādu Astras darbību, bet pat izrādīja par to interesi.

3) Kratīšanā pie Astras tika atrasts un izņemts asa satura pretpadomju brošūras “Starptautiskais brīvo arodbiedrību centrs” tulkojums. Kā tika konstatēts tiesā, šo brošūru ar Astras sievas starpniecību 1959. gadā tulkošanai latviešu valodā bija iedevusi laikraksta “Dzimtenes Balss” līdzstrādniece Vasiļjeva.

Šāda prakse, kad pretpadomju satura materiāls tiek izdots dažādām personām, iznesot to no redakcijas, ir nepareiza, par ko nepieciešams aizrādīt dotajai redakcijai.

Baltijas kara apgabala kara tribunāla priekšsēdētāja v.i.
Rešetņikovs

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1996., Nr.1 (20), 58.-59.lpp.

Publicēts arī: Vēsture klauvē pie atmiņas. Latvijas Vēstnesis. 1996., 4.aprīlī.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 24.apr., 101.l., 8.-9.lp.

Ievietots: 03.10.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV