Baltijas valstu (Bulduru) konferencei gatavotais līguma projekts.

[1920. gada 16. augustā, Bulduros]
__________________________________________________________

Pēc stenogram[mas]
Pilnīgi slepeni
Personīgi

16. augustā 1920. gadā, mēs, apakšā parakstījušies Baltijas valstu konferences deleg[ācijas] priekšstāvji: Latvij[as] ministr[u] prez[idents] Ulmanis, Polijas prof. Kameņeckis, Lietavas Dr. Šaulis, Igaunijas Pusta, Somijas Ostrems, Ukrainas Dobrilovskis ar šo līgumu noslēgšanu apņemamies Anglijas dipl[omētā] kolon[ela] Talentsa un Francijas dipl[omāta] de Sartis priekšā izpildīt sekošos punktus šajā līgumā pēc apspriešanās savā starpā:

1) Pieņemam, ka pieļausim slepenu karaspēka vervēšanu pret P[adomju] Kriev[iju] no aģentiem, kas būtu priekš [tā] sūtīti iekš mūsu teritorijas, un, cik mūsu spēkos stāvēs, dot tiem vajadzīgo palīdzību, bez ko zinātu jeb manītu pārējie valsts priekšstāvji.

2) Pret P[adomju] Krieviju izturēties ārēji laipni un ar sevis ne ko nenodot, bet pie tam ar visiem spēkiem turēties pēc Anglijas-Francijas noteikumiem, kuri vajadzības gadījumā varētu pārvērsties par atklātu karu pret P[adomju] Krieviju.

3) Ja viena no augšā minētām valstīm uzsāk karu pret P[adomju] Krieviju jeb arī pretējā gadījumā, ja P[adomju] Krievija uzsāk karu pret vienu no augšā minētām valstīm, tad visām pārējām piederošām pie Balt[ijas] Valstīm jābūt gatavām sniegt vajadzīgo palīdzību arī ar bruņotu spēku valstij, esošai karā ar P[adomju] Krieviju.

4) Ja karš būtu neizbēgams vienai no B[altijas] V[alstu] K[onferences] dalīb[niecēm] valstīm, tad turēties visiem spēkiem labi cieši kopā un visiem sabiedroties ar saviem bruņotiem spēkiem pret apvienoto ienaidniekiem un tā dot tam vajadzīgo triecienu no visām pusēm, no kurienes P[adomju] Krievija negaidītu.

5) Visos šādos gadījumos vienmēr nogaidīt instrukcijas no mūsu vareniem aizstāvjiem Anglijas-Francijas, kā arī bez viņu ziņas nekādos konfliktos [neielaisties] un kara operācijas neuzsākt līdz viņu aizrādījumiem.

6) Attiecībā pret Seligovska karaspēka virzīšanos Lietavas teritorijā un tālāk, kas ir arī vērsts aizskart Latvijas teritoriju, negriezt lielu vērību, jo tas ir un tiek ar Francij[u] aizstāvēt[s], tikai ārēji izrādīt enerģisku sagatavošanos, un, īpaši no Latvijas, lai tiktu galvenie spēki koncentrēti pretim Seligovskim, jo, ja tiešām Seligovskim laimētos izlauzties caur Lietavu un Latviju pretim P[adomju] Krievijas spēkiem un tā dot smagu triecienu P[adomju] Krievijai, no kurienes viņa nemaz negaidītu, uz P[adomju] Krievijas teritoriju, tad varētu koncentrēt arī pārējās Baltijas valstis un tā ar apvienotiem spēkiem kā par piemēru aktīvi uzstāties,- pirmām vajadzētu tad Polijai un Latvijai, pēc ko, zināms, ar dažiem iemesliem varētu arī piebiedroties pārējās Baltijas valstis.

7) Visos šādos gadījumos vienmēr nogaidīt no Anglijas-Francijas instrukcijas un bez viņiem neko neuzsākt, kas varētu tikai iznīcināt dažus pārējos noslēgtos punktus šajā līgumā, par ko viņi arī vajadzības gadījumā gatavi mums palīdzēt, ne tik materiāli vien, bet arī ar bruņotu spēku uz sauszemes un uz jūras.

8) Par [visiem] augšā[minētajiem] līguma sastāvošiem pantiem un viņu pilnīgo izpildīšanu Anglijas-Francijas dipl[omētie] priekšst[āvji] Latvijā, kas piedalās pie šā līguma noslēgšanas un parakstīšanas, gatavi mums izbrīvēt no savām valdībām un apsola mums palīdzību ar ?[1] 1) ripojošo dzelzceļa materiālu, 2) ar apģērbiem un apaviem, vešu un H[2] kara spēkam, 3) ar visāda veida ieročiem, 4) ar patronām un hils[3], 5) un ar visiem nepieciešamiem produktiem, kā arī mums izbrīvēt kādu lielāku aizņēmumu "Amerika", ka mums no valstīm piekristu dēļ “de jure” atzīšanu.

9) Vēl apsolāmies šo norakstu tulkojumu no franču valodas latviešu, poļu, somu, lietaviešu, ukraiņu un igauņu valodās katrai no esošām minētām valstīm 1 eksempl. daudzumā turēt stingrā noslēpumā un kā arī ne mazāko iemeslu dot, ka maz šāds līgums būtu, lai tas paliktu starp B[altijas] V[alstu] K[onferences] valst[u] priekšstāvj[iem] kā noslēpums un pēc iespējas kāds kritiskā brīdī šo norakstu iznīcināt[u].

10) Vēl apsolāmies šo norakstu no oriģināla, kas paliek pie Balt[ijas] valstu konferences prezidenta Latvij[as] ministr[u] prez[identa] Ulmaņa, turēt slepenībā un nevienam no nepiederošam Balt[ijas] valstu konferen[ces] neizpaust, kā arī vienu eksemplāra norakstu angļu-franču valodās nodot Anglijas dipl[omētajam] priekšst[āvim] kolon[elam] Talent kgam un (vienu eksemplāru) Francijas dipl[omētajam] priekšst[āvim] de Sartišam kā svētu pierādījumu par mūsu padevību valstīm Anglijai-Francijai un ar saviem parakstiem apsol[a] [mums] šā līguma saturošus pantus turēt slepenībā un visus pantus šajā līgumā izpildīt ar prieku un uz pirmo Anglijas-Franc[ijas] uzaicinājumu.

Baltijas Valsts Konferences prezidents
Latv[ijas] Min[istru] prez[idents] Ulmanis

Vice-prezidents
Latv[ijas] ārl[ietu]
min[istrs] Meijerovics

Anglijas dipl[omētais]
priekšstāv[is] Talentss

Francijas dipl[omētais]
priekšst[āvis] de Sartišs

Polijas del[egācijas]
priekšst[āvis] Kameņeckis

Lietavas del[egācijas]
priekšst[āvis] Ostrens

Igaunijas del[egācijas]
priekšst[āvis] Pusta Ukrainas del[egācijas] priekšstāvis
Dobrilovskis

______________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.147, 273.-276.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1899.f., 2.apr., 297. l., 9. lp. Tulkojums no franču val.

[1] Tā tekstā.

[2] Acīmredzot zirga aizjūgs, uzkabe (harnais, harnachement - franču val.).

[3] Tā tekstā.

Ievietots: 14.10.2003.

HISTORIA.LV