[1920. gada 15. jūlijā, Berlīnē]
_____________________________________________________________

Latvijas Republika un Vācu Valsts, abas vēlēdamās atjaunot normālas savstarpējas attiecības, nolēma šai nolūkā noslēgt pagaidu līgumu. Ar šo nodomu abu valstu pilnvarotie

Ārlietu Ministrijas juriskonsults [Hermanis] Albats,
Satversmes Sapulces loceklis un Ārlietu Komisijas
priekšsēdētājs Menders,
Satversmes Sapulces loceklis [Alberts] Kviesis;

no Vācu Valsts:

Ministeriāldirektors Bērents,
Īstenais legācijas padomnieks fon Malcans,
Īstenais legācijas padomnieks Gauss

sanāca kopā Berlīnē un pēc savu pienācīgā formā sastādīto un abpusēji atzīto pilnvaru priekšā stādīšanas vienojas par sekošiem noteikumiem:

Latvija un Vācija visā drīzumā uzsāk savstarpējas attiecības, nosūtot pienācīgā kārtā pilnvarotus priekšstāvjus.

Vācija apņemas Latviju atzīt arī de jure, tiklīdz viena no Versaļas miera līgumā minētām galvenām allietām[1] valstīm būs paziņojuse šādu atzīšanu.

Abas līguma slēdzējas puses apņemas nepabalstīt un savās robežās nepielaist nekādus centienus, kuri būtu vērsti pret otras valsts likumīgo valdību.

It sevišķi abas līguma slēdzējas puses nepielaidīs, ka viņu zemēs organizējas vai iet cauri otrai valstij naidīgs karaspēks.

Abu līguma slēdzēju valstu pilsoņi baudīs otras valsts robežās attiecībā uz viņu personas, īpašuma un valdniecības aizsardzību likuma un tiesas priekšā, kā arī attiecībā uz nodokļiem ne mazākas tiesības kā citu draudzīgo valstu pilsoņi. Tāpat abas puses savstarpēji nodrošina tirdzniecībā, rūpniecībā, kā arī kuģniecība vienlīdzīgas tiesības ar citu draudzīgo valstu pilsoņiem.

Abas puses nekavējoši atcels visus tos izņēmuma rīkojumus, kuri attiecas uz otras valsts pilsoņu privāttiesībām un kuri vērsti pret otras valsts pilsoņiem viņu valsts piederības dēļ.

Abas valdības visā drīzumā stāsies pie savstarpējo atlīdzības prasību noteikšanas un šim nolūkam iecels sevišķu komisiju. Pie tam Vācija apņemas atlīdzināt Latvijai zaudējumus, kurus Latvijas robežās nodarījušas vācu vai zem vācu pavēlniecības stāvošas kara pulku daļas; zaudējumu atlīdzība notiks saskaņā ar augšā minētās komisijas spriedumiem.

Komisija noteiks laikmetus, uz kuriem attiecas Vācijas pienākums atlīdzināt zaudējumus, kurus nodarījušas vācu vai zem vācu pavēlniecības stāvošas kara spēku daļas; tāpat komisija noteiks zaudējumu lielumu. Tālāk komisija noteiks to iebūvējumu vērtību, kas vispārības nolūkiem izdarīti Latvijas robežās ar Vācijas līdzekļiem un par kuriem Vācijai pienākas atlīdzība.

Komisijas apspriedēs neietilps tādi atlīdzības prasījumi, kuri jau atlīdzināti vai par kuru atlīdzināšanu jau panākta vienošanās starp visiem dalībniekiem.

Vācijas valdība, kura vēlreiz atsakās no katras atbildības par Bermonta uzņēmumu, no savas puses piekrīt tam, ka Bermonta pulku kara materiāls un kara spēka manta arīdzan izlietojami to zaudējumu atmaksai, kurus nodarījis šis karaspēks, un apsolās visiem spēkiem palīdzēt Latvijas valdībai sadabūt minēto kara materiālu līdz ar kara spēka mantu.

Vācijas valdība apņemas gādāt par to, ka Latvijai dod preču kredītu, kuru noteikumus izstrādās sevišķa komisija.

Latvija piekrīt tam, ka preces, kuras ved tranzītā no Vācijas caur Latviju vai arī sūta no citām zemēm tranzītā caur Latviju uz Vāciju, neapliek ar ārkārtējām nastām un ārkārtējām nodevām.

Tranzīta satiksmes tuvākos noteikumus izstrādās sevišķa komisija.

Arī visus citus saimnieciskos, finansu un satiksmes jautājumus nokārtos sevišķās komisijās.

5., 7., 8. un 9. pantos minētās komisijas sastādās no abu valstu priekšstāvjiem vienlīdzīgā skaitā.

Piektā pantā minētās komisijas darbība norisināsies Rīgā, turpretim citu komisiju darbība pēc vajadzības Rīgā vai Berlīnē.

Pagaidu līgums ratificējams pēc iespējas drīzā laikā un nāk spēkā līdz ar ratifikācijas dokumentu izmaiņu.

To apliecinādami, pilnvarotie pašrocīgi parakstīja šo līgumu.

Pagatavots divos pirmrakstos latviešu un vācu valodās.

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.144, 255.-258.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 5434.f., 1.apr., 483.l., 1.-3.lp. Iespiests tipogrāfiski latviešu un vācu valodā.

[1] T.i., sabiedrotām.

Ievietots: 14.10.2003.

HISTORIA.LV