Francijas militārās misijas Latvijā vadītāja pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē vēstule ministru prezidentam Kārlim Ulmanim ar maršala Ferdinanda Foša telegrammas izklāstu par sankcijām pret Vāciju.

[1919. gada 3. novembrī, Rīgā]
_____________________________________________________________

Pagodinos nosūtīt Jums norakstu no telegrammas, kura saņemta no Parīzes kā atbilde uz lūgumu, ar kuru Jūs caur mūsu starpniecību griezāties pie sabiedroto valdības:

Sabiedroto valdības ir iepazinušās ar Latvijas valdības paziņojumu, kurš viņām nodots caur Jūsu telegrammu no 29. oktobra un caur Rīgas angļu misijas telegrammu.

Viņu atbilde uz dažādiem punktiem, kuri šinī paziņojumā aizkustināti, tiek formulēta šeit tālāk:

1) Aktīvs pabalsts pret Vāciju.

Šis pabalsts tiek praktiski izvests dzīvē sekošiem līdzekļiem:

A) Starpsabiedrotas misijas sūtīšana uz Baltijas provincēm, lai nodrošinātu un kontrolētu evakuāciju un lai spertu visus soļus viņas paātrināšanai. Šī misija ar ģenerāli Niselu priekšgalā atstās Parīzi ap 5. novembri.

B) Vācijai tiek liegta katra apgādāšana ar pārtiku un jēlvielām, un viņai netiek doti nekādi atvieglinājumi finansiālā ziņā, kamēr viņa nebūs izpildījusi evakuācijas priekšrakstu.

C) Tiek apturēta vācu kuģniecība Baltijas jūrā, tiks ievērotas vienīgi neitrālo tirdzniecības intereses.

D) Sabiedrotās un Savienotās valdības bez tam sev rezervē tiesības spert vajadzības gadījumā visus nepieciešamos soļus, lai piespiestu Vāciju izpildīt viņas solījumus.

2) Ieroču un kara materiāla došana.

Sabiedrotās un Savienotās valdības ir jau atvēlējušas ievērojamus kara materiāla un pārtikas sūtījumus Latvijas valdībai.

Sākot ar novembra pirmajām dienām, kara materiāls un kara apģērbs priekš 10000 vīriem tiks sūtīts no Boloņas uz Latviju. Latvijas valdības jaunais lūgums priekš 40000 vīru liela karaspēka tiek pašlaik aplūkots.

3) Aizlienējums divi miljonu mārciņu sterliņu aizņēmuma veidā un jauni pārtikas vielu sūtījumi.

Šie divi jautājumi ir pašlaik iesniegti valdībām apspriešanai.

4) Aizliegums vāciešiem sūtīt uz Vāciju Latvijas pārtikas vielas.

Ģenerālis Nisels ir saņēmis pavēli skatīties uz to, ka pamiera noteikumi no 11. novembra 1918. g., kuros skaidri izteikts šis aizliegums, tiktu stingri ievēroti.

5) Vācu kara materiāla atstāšana Latvijā.

Nav tiesības paģērēt šī kara materiāla atstāšanu; par šo jautājumu varētu vēlāk vest sarunas ar vācu valdību.

Bet Latvijas armija varēs nākotnē dabūt priekš savām vajadzībām attiecīgu daļu no krievu kara materiāla, kurš atrodas Vācijas noliktavās un kuru starpsabiedroto kontroles komisijai Berlīnē būs tiesība saņemt un dot rīkojumu par atdošanu.

6) Vācijas robežas slēgšana.

Vācu valdība savās notās no 16. oktobra ir formāli apsolījusi dot rīkojumu par savas robežas slēgšanu, lai apturētu to vācu un vācu-krievu korpusu apgādāšanu ar pārtiku, munīciju un kara materiālu, kuri atrodas Baltijas provincēs.

Nisela misijai būs precīzs uzdevums sekot šī priekšraksta stingrai izvešanai dzīvē.

Mēmeles teritorijas okupācija, kura izvedama tūliņ pēc miera līguma ratifikācijas, atvieglinās šo kontroli caur to, ka Sabiedroto karaspēks būs noslēdzis visus ceļus uz Latviju.

7) Rīgas-Liepājas dzelzceļa nodošana latviešu iestādēm.

Tiks vērsta ģenerāļa Nisela uzmanība uz to, ka šis jautājums nepieciešami atrisināms visdrīzākā laikā.

Parakstījis: Maršals Fošs

Lūdzu, saņemat, Ministru prezidenta kungs, manas augstcienības apliecinājumu.

Pulkvežleitnants franču militārās misijas
priekšnieks

__________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.126, 232.-234.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1307.f., 1.apr., 788.l., 26.-27.lp. Tulkojums no franču valodas.

Ievietots: 13.10.2003.

HISTORIA.LV