[1919. gada 21. jūlijā, Rīgā]
___________________________________________________________

Starp Latvijas un Igaunijas republikas valdībām noslēgts sekojošais līgums:

Latvijas republikas valdība izlieto visus no viņas atkarīgos līdzekļus, lai visas vācu karaspēka daļas, kurām saskaņā ar Versaļas Miera līgumu un no sabiedroto kara misijas priekšnieka uzstādīto pieprasījumu jāatstāj Latvija, līdz viņu galīgā evakuācija nekādā ziņā nepārietu uz Daugavas labo krastu.

Latvijas republikas valdība apņemas spert visus soļus, lai no visām Baltijas pašaizsardzības (landesvēra) vienībām, sastādītām no Latvijas republikas vācu tautības pilsoņiem, tiktu izslēgti un aizsūtīti uz Vāciju visi Vācijas pavalstnieki.

Karaspēka daļām, kuru sastāvā ietilpst vairāk kā 30% personu, kuras kalpojušas Baltijas pašaizsardzības (landesvēra) daļās, nav tiesība atrasties blakus Igaunijas karaspēkam.

Latvijas republikas valdība apņemas rūpēties par to: 1) lai uz Latvijas republikas teritorijas neatrastos un neformētos nekādas Igaunijas republikai naidīgas karaspēka daļas; 2) lai no karaspēka daļām, kuras atrodas vai ir tikušas formētas un papildinātas uz Latvijas republikas teritorijas un ir nodomātas sūtīšanai uz Ziemeļu-rietumu (krievu) armiju vai arī pašas būtu izteikušas tādu vēlēšanos, taptu ieslēgti visi Vācijas pavalstnieki un Baltijas vācieši; 3) lai augšā norādītās karaspēka daļas tiktu sūtītas tikai uz Ingermanlandes, bet ne uz Pleskavas fronti; 4) lai viņu transports notiktu pa jūras ceļu.

Atbildību par fronti pret lieliniekiem uz dienvidiem no Lubānas ezera Latvijas republikas valdība uzņemas uz sevi, sākot no 23. jūlijā š. g. plkst. 12 dienā.

Atbildību par fronti pret lieliniekiem uz ziemeļiem no Lubānas ezera līdz Alūksnes ezera rajonam Latvijas republikas valdība uzņemas uz sevi tuvākā nākotnē pēc vajadzīgo ieroču saņemšanas.

Kamēr fronte uz ziemeļiem no Lubānas ezera nav pārņemta no Latvijas republikas karaspēka, dzelzceļa līnija Valka - Ramotska - Vec-Gulbene paliek Igaunijas republikas karaspēka virspavēlniecības lietošanā, pie kam dzelzceļa ekspluatācija un pārvalde paliek Latvijas republikas rokās. Igaunijas virspavēlniecībai ir tiesība turēt dzelzceļa stacijās savus komandantus priekš kara vajadzībām nodomāta transporta regulēšanai. Bez tam igauņu virspavēlniecība patur sev tiesību turēt savu karaspēku augšā norādītā dzelzceļa rajonā.

Pēc tam kad Latvijas republikas karaspēks būs pārgājis fronti pret lieliniekiem uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Igaunijas karaspēks ieņem no viņa pret krievu lieliniekiem nostiprināto līniju: Salacas-Sedas upe - dzelzceļa tilts uz dienvidiem no Strenču stacijas - Vijciems - Adzele - Jaunmuiža - Hopenhofa - Opekalns - Vec-laicene - Semerica - Poltānova.

No 6. § norādītās līnijas Igaunijas virspavēlniecības karapulki pāriet uz Igaunijas teritoriju termiņā, kuru noteic komisija, sastāvoša no Igaunijas un Latvijas virspavēlniecību, kā arī sabiedroto kara misijas priekšstāvjiem.

No Igaunijas virspavēlniecības sastādītās un zem Igaunijas virspavēlniecības atrodošās Latvijas nacionālās karaspēka daļas pāriet pilnīgi Latvijas republikas valdības pārziņā no acumirkļa, kad fronte pret lieliniekiem uz dienvidiem no Lubānas ezera tiek pārņemta no Latvijas republikas karaspēka.

Piezīme: Tās Latvijas nacionālā karaspēka daļas, kuras zem igauņu virspavēlniecības cīnījušās pret landesvēru, skaitās par pilnīgi neatkarīgām no Igaunijas virspavēlniecības, sākot no 6. jūlija š.g.

Visas summas, kuras no Igaunijas republikas izdotas priekš no Igaunijas virspavēlniecības organizēto latviešu nacionālo karaspēku daļu apbruņošanas, apgādāšanas un uzturēšanas, ir no Latvijas republikas Igaunijas republikai atdodamas pie pirmās izdevības; ieroči un munīcija, un, ja iespējams, arī apģērbs jāatdod tādā pat kārtā; citi izdevumi var tikt atlīdzināti naudā vai arī eksporta precēs (linos, koka materiālos, ādās), vai arī citādā ceļā pēc savstarpējas vienošanās. Atmaksāšana naudā sākas ne vēlāk kā pēc Latvijas valdības ārzemju aizņēmuma realizēšanas.

Lai noteiktu to atmaksājamo izdevumu lielumu, kuri no Igaunijas republikas izdarīti sakarā ar kara operācijām Latvijas teritorijā, kā arī atmaksāšanas kārtību, veidu un termiņus, atskaitot summas un to priekšmetu un krājumu vērtību, kurus Igaunijas iestādes jau saņēmušas Latvijas apgabalos, tiek iecelta jaukta komisija, kuras sastāvā ietilpst vienlīdzīgo locekļu daudzums no abām valdībām, pēc kam pēdējie no sava vidus izvēl komisijas priekšsēdētāju.

Igaunijas republikas pilsoņi, kuri dzīvo un uzturas Latvijas republikas robežās, tiek atsvabināti no mobilizācijas priekš Latvijas karaspēka. Visām šīm personām ir atļauts bez kādiem šķēršļiem atstāt Latvijas republikas robežas.

Dēļ jautājumu apspriešanas par satiksmes nokārtošanu starp Latvijas apgabaliem un ziemeļiem no 6. § minētās līnijas un pārējo Latviju, kā arī par braukšanu caur apvidiem uz ziemeļiem no minētās līnijas tiek iecelta visīsākā laikā jaukta komisija no abu republiku valdību priekšstāvjiem pa 5 locekļiem no katras.

Priekš jautājuma apspriešanas un noskaidrošanas par galīgu valsts robežu novilkšanu starp Igaunijas un Latvijas republikām tiek iecelta jaukta komisija pa 5 locekļiem no katras valdības.

Šinī līgumā minētās komisijas noturēs savas sēdes Valkā.

Oriģinālā 6. § vārdi: Adzele-Jaunmuiža, Hopenhofa ierakstīti, kopijā ielipināti tekstā.

Paraksti: Igaunijas valdības pilnv[arotie]
J. Tenisons, J. Rinks

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.107, 207.-210.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 6033.f., 1.apr., 13.l., 10.-12.lp. Tulkojums no krievu valodas.

Ievietots: 14.10.2003.

HISTORIA.LV