Noziedzības apkarošanai, pilsoniski tiesiskās kārtības, miera un nacionāli valstiskās iekārtas uzturēšanai, militāri fiziskai audzināšanai un kulturāli nacionālu pasākumu sekmēšanai, kā arī armijas atbalstīšanai kara gadījumā ar ārējo ienaidnieku pastāv aizsargu nodaļas, kuru priekšgalā stāv Aizsargu valde. Caur savu padomi aizsargi policejiskā un kulturāli nacionālā ziņā padoti Iekšlietu ministrijai, bet militārā ziņā - Kara ministrijai.

Pie Iekšlietu ministrijas pastāv aizsargu nodaļu padome no aizsargu organizācijas lielāko vienību priekšniekiem. Aizsargu nodaļu padome sanāk ne mazāk kā divreiz gadā uz iekšlietu ministra vai 3 padomes locekļu pieprasījumu apspriest visus principiālos uz aizsargiem attiecošos jautājumus. Aizsargu nodaļu lēmumi stājas spēkā, ja tos apstiprina Iekšlietu ministrija vai Kara ministrija. Pulku komandieru padome proponē iekšlietu ministram un kara ministram kopējai apstiprināšanai aizsargu valdi, sastāvošu no 3 locekļiem, kuru amata laiks ir 3 gadi.

Aizsargu nodaļās var iestāties ne jaunāki par 18 gadiem pilsoņi. Aizsargu nodaļās nevar būt par dalībnieku personas, kuras apvainotas vai turētas aizdomās par noziedzīgu rīcību, kas vērsta pret līdzpilsoņu drošību vai mantu, vai turētas aizdomās par pretvalstisku darbību.

Piezīme. Aizsargu nodaļu dalībnieki, jaunāki par 21 gadu, pielaižami nodaļu darbībā vienīgi pie militāri fiziskās audzināšanas un kulturāli nacionālu pasākumu sekmēšanai.

Aizsargu nodaļu dalībnieki sadalās nodaļu aktīvos dalībniekos un aizsargu nodaļu rezerves dalībniekos.

Aizsargu nodaļu aktīvo dalībnieku skaitu pagastos, skatoties pēc pagastu lieluma, nosaka Iekšlietu ministrija un tie sastādās no demobilizētiem karavīriem un pārējiem enerģiskiem un vairāk disciplinētiem pilsoņiem, kuri par savu augstāko pienākumu stāda gādību par valsts un sabiedrisko drošību un labklājību; šiem dalībniekiem jābūt pēc iespējas apgādātiem ar saviem zirgiem un attiecīgu ietērpu, bet apbruņojami tie, pašu ieročiem iztrūkstot, ar valsts ieročiem.

Aizsargu nodaļas rezerves dalībnieki, nenesot tieši aizsargu dienestu, dod iz sava vidus aktīvus nodaļu dalībniekus, visādi sekmē pēdējo, kā arī administratīvo un militāro iestāžu un personu darbību, dodot ziņas, aktīvo dalībnieku dienestam trūkstošos zirgus, pabalstot ar naudas līdzekļiem u.t.t., kā arī nepieciešamības gadījumā uz aizsargu nodaļu priekšniecības un administratīvo iestāžu pieprasījumiem ņem tiešu dalību aizsargu nodaļu aktīvo dalībnieku darbībā, kā piemēram noziedznieku vajāšanā u.tmldz. gadījumos.

Katrā pagastā un miestā var būt tikai viena aizsargu nodaļa, kura sadalās kājnieku, jātnieku, velosipēdistu u.c. šķirās. Pilsētas aizsargu nodaļas var noorganizēt ar sevišķu Iekšlietu ministrijas atļauju, pie kam, vienīgi tajās pilsētās, kur nav garnizonu.

Aizsargu nodaļas savedamas lielākās militārās vienībās - rotās, eskadronos un pulkos, kuras vada to priekšnieki pēc sevišķiem kara ministrijas apstiprinātiem reglamentiem.

Pulku un bataljonu komandierus ieceļ iekšlietu un kara ministri uz savstarpējas vienošanās pamata, rotu un eskadronu komandierus ieceļ pulka komandieris, saziņā ar apriņķa priekšnieku uz aizsargu nodaļas priekšlikumu.

Visi aizsargu nodaļu dalībnieki nākošā aizsargu sapulcē vai citā svarīgā gadījumā, pulka komandiera klātbūtnē dod sekojošu svinīgu solījumu, kuru arī paraksta - “Kā Latvijas republikas aizsargu nodaļas dalībnieks, es svinīgi apsolos sargāt Latvijas valsts drošību, neaizskaramību, satversmi, likumus, netaupot savus spēkus un dzīvību, būt uzticīgs tās likumīgai valdībai, izpildīt pēc sirdsapziņas savus pienākumus, padoties bez ierunām aizsargu nodaļas satversmes likumam un disciplīnai un vienmēr paklausīt saviem likumīgi ieceltiem priekšniekiem”.

Lielāku aizsargu nodaļu priekšniekiem ir palīgi vai iecirkņu priekšnieki, pie kuru iecelšanas jāievēro, ka viņi spējīgi veikt savus pienākumus.

Atstādināšana no amata un izslēgšana no aizsargu dienesta piekrīt pulku komandieriem, uz atstādināmā un izslēdzamā tiešas priekšniecības priekšā stādīšanas. Bataljonu un pulku komandieru atstādināšana no amata piekrīt iekšlietu un kara ministriem uz kopīga lēmuma pamata.

Aizsargu nodaļu aktīviem dalībniekiem ir tiesība turēt un nēsāt ieročus un lietot velosipēdus un motocikletus bez sevišķas atļaujas. Atļauto ieroču sarakstu noteic Iekšlietu un Kara ministrijas.

Aizsargu nodaļu aktīviem dalībniekiem tiesība valkāt formas uzvalku un nozīmes, kuras noteic Iekšlietu ministrija. Aizsargs nesot formas apģērbu, skaitās kā persona pie dienesta pienākumu pildīšanas.

Aizsargu nodaļu aktīviem dalībniekiem ir tiesība apcietināt pie nozieguma pieķertas personas, kā arī personas, par kurām pastāv dibinātas aizdomas, ka tās izdarījušas noziegumu, nododot apcietinātos nekavējoties policijas ierēdņu rīcībā. Pie kratīšanām un arestiem, kā arī lietojot ieročus, aizsargu nodaļu darbiniekiem jāievēro noteikumi, kādi šajā ziņā pastāv priekš policijas ierēdņiem. Aizsargiem pie dienesta pienākumu izpildīšanas ir tiesība prasīt šķūtis, šķūšu likuma vispārējā kārtībā.

Aizsargu nodaļu darbinieku likumīgas pavēles ievērojamas līdzīgi policijas ierēdņu likumīgām pavēlēm un par šādu pavēļu neizpildīšanu draud sods, kā par policijas ierēdņu rīkojumu neizpildīšanu.

Par aizsargu attiecībām ar Iekšlietu un Kara ministrijām minētie resori izstrādā attiecīgas instrukcijas.

Aizsargu priekšniecības amata personām, kuras veido aizsargu nodaļas, rotas un līdzīgas vienības, ir tiesības uzlikt saviem apakšniekiem disciplinārā kārtā sodus ar rājienu, mājas arestu līdz 1 dienai vai 3 latus naudas sodu par dienesta pienākumu nolaidīgu izpildīšanu. Bataljonu un pulku komandieriem ir tiesība viņiem padotas personas disciplinārā kārtā sodīt ar naudas sodu līdz 10 Ls vai mājas arestu līdz 5 dienām. Bez tam visām komandējošām personām ir tiesība aizliegt nolaidīgiem aizsargiem uz zināmu laiku nest ieročus, kā arī izslēgt tos uz zināmu laiku no nodaļas. Uzliktie sodi nāk par labu nodaļas kasei. Arī pulku komandierus iekšlietu un kara ministri uz kopīgā lēmuma pamata var sodīt disciplinārā kārtā.

Aizsargu aktīviem dalībniekiem un priekšniecības amata personām braukšanai dienesta darīšanās izsniedzama braukšanas nauda uz sevišķu noteikumu pamata, pie kam aizsargu virsnieks bauda tās pašas tiesības kā armijas virsnieki.

Aizsargu nodaļu vai viņu lielāku vienību izrīkojumi, bazāri, priekšlasījumi, lekcijas, kursi u.t.t. atsvabināti no valsts un pašvaldību nodokļa. Sarakstīšanās šinīs lietās atsvabināma no žīmognodokļa.

Saimniecības, kuras dod aizsargu nodaļām to dienestam nepieciešamus zirgus, atsvabināmas no valsts un pašvaldības klaušām, izņemot ceļu labošanu.

Aizsargu nodalu organizācijām ir juridiskas personas tiesības. Tāpat šīm organizācijām līdzekļu iegūšanai ir tiesības vākt ziedojumus.

Aizsargu nodaļām un to atsevišķām vienībām var būt savs karogs ar attiecīgu zīmējumu un organizācijas nosaukumu, kā arī zīmogs ar aizsargu emblēmas zīmējumu un organizācijas nosaukumu. Karogu zīmējumus apstiprina Iekšlietu ministrija.

Aizsargu nodaļu aktīvie un rezerves dalībnieki, ja vien pie dienesta pienākumu izpildīšanas vai tiešā sakarā ar šo izpildīšanu tiek ievainoti vai arī saslimtu - ārstējami uz valsts rēķina, bet ja viņi ir sakropļoti vai nošauti, vai arī miruši no dabūtiem ievainojumiem, tad viņi apbedāmi uz valsts rēķina un viņu ģimenes locekļiem no valsts līdzekļiem izmaksājama pensija civildienesta likuma kārtībā pēc sekojošām amata kategorijām

1) aizsargu rezerves dalībniekiem pēc 19.kategorijas

2) aizsargu aktīviem dalībniekiem pēc 18.kategorijas

3) aizsargu nodaļu priekšniekiem un viņu palīgiem pēc 15.kategorijas

4) aizsargu rotu vai līdzīgiem komandieriem pēc 11.kategorijas

5) aizsargu nodaļu bataljonu komandieriem pēc 9.kategorijas

6) aizsargu nodaļu pulku komandieriem pēc 7.kategorijas.

Arī visus zaudējumus, kas aizsargiem celtos sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu, atlīdzina valsts.

Iepriekšējā panta noteikumi par pensiju piešķiršanu attiecās uz visiem aizsargu nodaļu dalībniekiem, kuri sakropļoti, krituši vai miruši no ievainojumiem arī pirms šās satversmes izdošanas.

Aizsargus un to priekšniekus Iekšlietu ministrija par sevišķiem izcilus nopelniem var apbalvot ar sudraba vai bronzas medaļu, kura nēsājama pie krūtīm nacionālā lentē, kā arī naudas balvām.
___________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1995., Nr.2(17), 61.-64.lpp.

Piezīmes [Butulis, I. Latvijas Vēsture. 1995., Nr.2(17), 64.lpp.]:

1. Kongresā pieņemtais aizsargu satversmes projekts restaurēts, izmantojot kongresa priekšvakarā publicēto aizsargu satversmes projektu (Policijas Vēstnesis. 1923., Nr.33, 24.augustā.) un tā kongresa gaitā uzlaboto variantu (Policijas Vēstnesis. 1923., Nr.35, 31.augustā; Nr.36, 4.septembrī.).

Ievietots: 19.11.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV